Pirms Zvaigžņu spēles īsā pārtraukuma Dinamo izbraukumā apspēlēja austrumu zonas līderi Čeļabinskas Traktor. Rautakallio spēles izvērtējumā uzsvēra, ka, iekļūšanai play-off visu laiku ir jārāda izslēgšanas spēļu cienīga spēle. Sestdien pret CSKA dinamieši nodemonstrēja pretējo, proti, kā nekādā ziņā nedrīkst spēlēt Gagarina kausa izcīņā. Vispirms jau tas attiecināms uz pilnīgi neattaisnojamiem noraidījumiem. Astoņi mazie sodi - tas ir krietni par daudz, vēl jo vairāk, ja lielākā daļa sapelnīta pretinieku zonā. Hosa un Podziņš nesavaldījās pēc zaudētajām divcīņām, Varjs un Galviņš augstu izvicināja nūjas, vēl bija muļķīgs skaitliskā sastāva pārkāpums un pāri visam visam Jāņa Sprukta nevajadzīgā agresivitāte trešajā periodā. Mierināsim sevi ar domu, ka labāk tagad iegūt šādu mācību nekā play-off pirmajā kārtā. Jādomā, ka sezonas svarīgākajās spēlēs nebūs tādu pārrāvumu aizsardzībā kā epizodē, kad deviņpadsmitgadīgais Ņikita Gusevs vienatnē izslidoja pret Holtu un panāca 1:1.
Rautakallio augstu mērķu sasniegšanā bieži piemin komandas psiholoģisko gatavību. «Vaina meklējama galvā, nevis kājās,» rudens pusē mēdza atgādināt Peka. Tomēr maz ticams, ka komandas mikroklimats uzlabosies, ja treneris publiski norādīs uz nacionālajām rakstura īpatnībām. Rautakallio pēc zaudējuma CSKA nevērīgi izmeta frāzi, pēc kuras bija jāsaprot, ka latviešu žurnālistiem labāk saprotama vietējo spēlētāju psiholoģija. Jautājums bija par labu pirmo periodu, kuram nav tikpat laba turpinājuma. Tikai, treneri, vai to pašu nevar attiecināt uz somu Luseniusu, zviedru Varju, kanādieti Landmarku un slovāku Hosu?
Ārpus laukuma vietēja mēroga vētra sacelta ap komandas kapteini Sandi Ozoliņu, kuru pēc izdevuma Telegraf ziņām par trim miljoniem ASV dolāru savās rindās nākamsezon vēlas redzēt Magņitogorskas Metallurg. Skaidrs, ka Sandis pats no izskanējušās informācijas novēršas. Līdz 30. aprīlim viņam turpinās līgumsaistības ar Rīgas Dinamo. It kā baumām kājas izaugušas VIP zonā. Jādomā, ka tā nav apzināta Ozoliņa kārts izmešana KHL transfēru tirgū, jo šāda ziņa arī nenāk par labu komandas gara stiprināšanai pirms sezonas atbildīgākajām spēlēm.
Principiāla cīņa zaudēta, tomēr situācija kaujas laukā joprojām cerīga. Rīgas Dinamo kontekstā tā tik tiešām ir, taču vairāk par bieži piemēroto kaujiniecisko klišeju gribas akcentēt redzēto laukumā un dzirdēto ārpus tā, kas nekādi nesaskan ar komandas galvenā trenera Pekas Rautakallio hokeja uztveri.
Pirms Zvaigžņu spēles īsā pārtraukuma Dinamo izbraukumā apspēlēja austrumu zonas līderi Čeļabinskas Traktor. Rautakallio spēles izvērtējumā uzsvēra, ka, iekļūšanai play-off visu laiku ir jārāda izslēgšanas spēļu cienīga spēle. Sestdien pret CSKA dinamieši nodemonstrēja pretējo, proti, kā nekādā ziņā nedrīkst spēlēt Gagarina kausa izcīņā. Vispirms jau tas attiecināms uz pilnīgi neattaisnojamiem noraidījumiem. Astoņi mazie sodi - tas ir krietni par daudz, vēl jo vairāk, ja lielākā daļa sapelnīta pretinieku zonā. Hosa un Podziņš nesavaldījās pēc zaudētajām divcīņām, Varjs un Galviņš augstu izvicināja nūjas, vēl bija muļķīgs skaitliskā sastāva pārkāpums un pāri visam visam Jāņa Sprukta nevajadzīgā agresivitāte trešajā periodā. Mierināsim sevi ar domu, ka labāk tagad iegūt šādu mācību nekā play-off pirmajā kārtā. Jādomā, ka sezonas svarīgākajās spēlēs nebūs tādu pārrāvumu aizsardzībā kā epizodē, kad deviņpadsmitgadīgais Ņikita Gusevs vienatnē izslidoja pret Holtu un panāca 1:1.
Rautakallio augstu mērķu sasniegšanā bieži piemin komandas psiholoģisko gatavību. «Vaina meklējama galvā, nevis kājās,» rudens pusē mēdza atgādināt Peka. Tomēr maz ticams, ka komandas mikroklimats uzlabosies, ja treneris publiski norādīs uz nacionālajām rakstura īpatnībām. Rautakallio pēc zaudējuma CSKA nevērīgi izmeta frāzi, pēc kuras bija jāsaprot, ka latviešu žurnālistiem labāk saprotama vietējo spēlētāju psiholoģija. Jautājums bija par labu pirmo periodu, kuram nav tikpat laba turpinājuma. Tikai, treneri, vai to pašu nevar attiecināt uz somu Luseniusu, zviedru Varju, kanādieti Landmarku un slovāku Hosu?
Ārpus laukuma vietēja mēroga vētra sacelta ap komandas kapteini Sandi Ozoliņu, kuru pēc izdevuma Telegraf ziņām par trim miljoniem ASV dolāru savās rindās nākamsezon vēlas redzēt Magņitogorskas Metallurg. Skaidrs, ka Sandis pats no izskanējušās informācijas novēršas. Līdz 30. aprīlim viņam turpinās līgumsaistības ar Rīgas Dinamo. It kā baumām kājas izaugušas VIP zonā. Jādomā, ka tā nav apzināta Ozoliņa kārts izmešana KHL transfēru tirgū, jo šāda ziņa arī nenāk par labu komandas gara stiprināšanai pirms sezonas atbildīgākajām spēlēm.