Diena jau ziņoja par Eiropas Savienības (ES) pērn piešķirtajiem 9,2 miljoniem latu piena nozares atbalstam, no tā pusi atvēlēs piena ražošanas saimniecību modernizēšanai, otru pusi - piena pārstrādei. Šo naudu grib gan lielākie piena ražotāju kooperatīvi, kas vēlas par šo naudu izveidot savu piena pārstrādes rūpnīcu, gan lielākais piena pārstrādes uzņēmums Latvijā a/s Rīgas piena kombināts. Tas piedāvājis kooperatīviem veidot kopuzņēmumu kopīgas ražotnes izveidei. Tas zemniekiem nav pa prātam, jo viņi uzskata, ka tādā gadījumā viņi nebūtu noteicēji.
Lai varētu pretendēt uz piena naudu, būs jāizpilda zināmi nosacījumi. ZM šos kritērijus izstrādājusi un nosūtījusi saskaņošanai nozares sabiedriskajām organizācijām, Dienai sacīja ZM pārstāve Dagnija Muceniece. Jautāta, kādi ir šie kritēriji, ZM pārstāve tos neatklāja, jo tie diskusiju gaitā vēl varot mainīties. Pēc saskaņošanas noteikumu projekts ar kritērijiem tiks virzīts izskatīšanai valdībā, un uzreiz pēc tā pieņemšanas pretendenti varēs pieteikties nozarei paredzētajam atbalstam. Piena ražotāju kooperatīvi pagaidām neiebilst pret kritērijiem, bet pret gauso tempu, kādā tie tiek virzīti izskatīšanai valdībā. Tas savukārt zemniekos vieš bažas, ka skaidrības par kritērijiem un ES piena naudas sadali līdz Saeimas vēlēšanām oktobra sākumā var nebūt.
«Mums zemkopības ministrs [Jānis Dūklavs (ZZS)] solīja, ka šonedēļ kritēriji būs valdībā. Varbūt vilcināšanās notiek birokrātijas dēļ, taču mūsu bažas ir, ka kritēriji tiek apzināti vilcināti par labu esošajai pārstrādei,» Dienai sacīja kooperatīva Dzēse vadītājs Māris Petrēvics.
Zemnieki skaidrību par piena naudas sadali vēlas kaut vai tā iemesla pēc, lai zinātu, par ko vēlēt. «Gribam zināt, kas zemniekus atbalsta un kas čakarē,» noteica M. Petrēvics. J. Dūklavs ar D. Mucenieces starpniecību norādīja, ka solījumi tiekot pildīti termiņā un nekāda vilcināšanās no ZM puses nenotiekot.