Arheologi pieļauj, ka Anglijas austrumos pie Hapisburgas ciema «uzdarbojušies» mednieki - vācēji no senās Homo antecessor sugas, kuri parasti apmetušies palieņu pļavās un pārtikuši no lekno zāli ēdošajiem dzīvniekiem, kā arī augu pasaules veltēm. Bagātīgāku medību lauku meklējumos viņi virzījās gar toreizējo Temzas gultni. Tagad tā izžuvusi.
Britu salās klimats bija aptuveni tāds pats kā šodien. Medījamo dzīvnieku lokā bija mamuti, primitīvi zirgi un staltbrieži, bet bija jāuzmanās no zobenzobu tīģeriem un hiēnām.
«Hapisburgas darbarīki ir ārkārtīgi asi, kas liecina, ka tie nav pārceļojuši lielus attālumus no vietas, kur nomesti,» laikraksts The Guardian citē Londonas Dabas vēstures muzeja cilvēka izcelšanās nodaļas vadītāja Krisa Stingera teikto. Viņš uzskata, ka šie bijuši paši pirmie teritorijas iedzīvotāji un to kopējais skaits mērāms simtos vai pāris tūkstošos.
«Iespējams, ka šie cilvēki izmantoja upes kā ceļus. Senatnē lielu daļu Lielbritānijas klāja meži, un tas traucēja pārvietošanos cilvēkiem, kuriem nebija cirvju, lai nocirstu kokus,» vēl vienu iemeslu, lai uzturētos pie upes, nosauc zinātnieks. «Viņi dzīvoja klajā laukā, taču mums nav ne jausmas, vai viņi nēsāja kaut kādu apģērbu, vai būvēja primitīvas apmetnes un izmantoja uguni.»