Franču modes nama Louis Vuitton produkcija ir pārticības simbols, prestižu un statusu apliecinošs artefakts, kaut gan daudziem jau sen šķiet, ka tas tiek pārāk plaši tiražēts un nebūt nav uzskatāms par labas gaumes signālu. Louis Vuitton godu pārliecinoši reabilitē izstāde, kas līdz 16. septembrim skatāma Dekoratīvās mākslas muzejā Parīzē, vienā no Luvras spārniem. Skaidrs, ka ietekmīgākajam modes zīmolam pasaulē, kura vērtība šogad lēšama 25,9 miljardos ASV dolāru, nekāda reabilitācija nav vajadzīga. Taču Louis Vuitton somiņu un citu izstrādājumu esošajiem un potenciālajiem īpašniekiem būtu lietderīgi iedziļināties uzņēmuma vēsturē, lai pārliecinātos, ka LV firmas raksti nevienam kaunu nedarīs.
Glaunie stāstnieki
Ekspozīcijā Parīzē ir divi stāstnieki, viņi arī galvenie varoņi Louis Vuitton biogrāfijā. Francūzis Luijs Vitons (1821-1892), firmas dibinātājs, un amerikānis Marks Džeikobss (dz. 1963), kurš 1997. gadā kļuvis par modes nama māksliniecisko vadītāju un paplašinājis uzņēmuma «repertuāru». Sākotnēji Louis Vuitton ražoja tikai somas, koferus, čemodānus un citus ceļojumu piederumus, taču pēc Marka Džeikobsa ierašanās firma sāka piedāvāt pilnu servisu - apģērbu kolekcijas, apavus, pulksteņus, juvelierizstrādājumus, saulesbrilles un visvisādus glaunus aksesuārus.
Izstādes pirmais stāvs veltīts Luijam Vitonam. Savu pirmo veikalu un darbnīcu Parīzē jaunais somdaris atvēra 1854. gadā. Tas bija industrializācijas laikmets, imperators Napoleons III īstenoja Parīzes modernizācijas programmu, viņš gribēja padarīt pilsētu tīru, drošu, ērtu un skaistu, veicināja dzelzceļa attīstību Francijā. XIX gadsimta vidus bija modes uzplaukuma periods - tika atvērti modes veikali, saloni un universālveikali. Piedāvājums bija liels, un sievietes varēja atļauties iegādāties arvien vairāk tērpu un aksesuāru par zemākām cenām. To visu vajadzēja pakot un transportēt. Luijs Vitons bija viens no labākajiem un progresīvākajiem ceļasomu un bagāžas vienību ražotājiem Parīzē - visiem dzīves gadījumiem, visiem garderobes priekšmetiem.
Monogramma, rozete un četrlapis
Louis Vuitton ražoja portfeļus gleznotājiem, somas aksesuāriem un kārbas cepurēm, vairāku līmeņu konteinerus - arhitektūras objektus, kuri atgādināja leļļu namiņus, ar dažāda izmēra nodalījumiem. Tajos katrai lietai bija sava vieta - korsetei, vēdeklim, galvasrotai, smaržu flakonam, ķemmēm un sukām.
Izstādē var aplūkot, kā mainījušies Luija Vitona darbnīcu izstrādājumi, materiāli un tehnoloģijas. Kompānija vienmēr rūpējusies par savu preču funkcionalitāti un dizainu. Louis Vuitton izmantoja dažādus unikālus audeklus, lai aizsargātu savu produkciju no viltojumiem. XIX gadsimta beigās liela un vidēja izmēra ceļasomas bija ļoti līdzīgas tām, kuras pašreiz var iegādāties Louis Vuitton veikalos visā pasaulē. Louis Vuitton ikonisko rakstu (to pašu, kas rotā Lilitas Zalteres tvitera lapu) - monogramma LV, rozete un četrlapis uz brūna fona - 1896. gadā izgudroja Luija Vitona dēls Žoržs, kurš pārņēma uzņēmuma vadību pēc tēva nāves.
LV vēsture pacietīs visu
Ekspozīcijas otrajā stāvā griežas Marka Džeikobsa multimediālais karuselis. Francūža Luija Vitona «lineārais», racionālais un funkcionālais mantojums saduras ar amerikāņa Marka Džeikobsa eklektisko un huligānisko poētismu. Luijs Vitons apzinājās industrializācijas svarīgumu, Marks Džeikobss - globalizācijas neizbēgamību. Kopš 1998. gada Louis Vuitton ražo apģērbu un katru reizi negaidīti prezentē savas kolekcijas, kurās galveno lomu joprojām spēlē somas.
Marks Džeikobss virtuozi interpretē mūsdienu kultūras fenomenus: viņa vizuālās domāšanas pamatā ir attēlu un skaņu remikss, kurā savienojas komēdijas Džezā tikai meitenes un Dienvidparka tēli, Miks Džegers dejo ar Elizabeti Teilori, Deivids Bovijs mirkšķina ar acīm Marijai Antuanetei, kurai ir Kirstenas Danstas seja. Marks Džeikobss nevēlas dzīvot pasaulē, kurā nebūtu Marsela Dišāna pisuāra, Bārbras Streizandes smieklīgā skuķa, Igija Popa atkailinātā torsa, Katrīnas Denēvas elegances, The White Stripes mūzikas un klipu, Edītes Piafas un Marijas Kallasas balsu, Īva Senlorāna, Mjučas Pradas un Vivjenas Vestvudas modes. Šāda audiovizuālā iedvesmas panorāma paveras izstādes apmeklētāju skatam Marka Džeikobsa apdzīvotajā teritorijā Parīzes Dekoratīvās mākslas muzejā.
Vislabāk amerikāņu dizainera valdīšanas laiku izstādē raksturo viņa veidoto Louis Vuitton somiņu asorti lielajā vitrīnā - «konfekšu kastē». Daži eksponāti apzināti veidoti tik izaicinoši un bezgaumīgi, ka tos var uzskatīt par ņirgāšanos par Louis Vuitton klasiku. Pūkainas un spalvainas somas atgādina trakus zvēriņus. Tikpat nepiemērots materiāls varētu šķist saulē izbalējis denims - šāda somiņa, kurai pat nav formas, izskatās nožēlojami kā glamūra upuris trimdā. Izšuvumi un caurumi, mežģīnes un vizuļi, perforācija un citas dekoratīvas vardarbības pazīmes somu dizainā - LV vēsture pacietīs visu.
Vēl viens Marka Džeikobsa hits bija plastmasas soma ar sarkanām un zilām strīpām - kā spekulantiem preču tirgos 90. gados. Pēc dizainera aicinājuma Louis Vuitton somiņu dizainu veidojuši izcili vizuālie mākslinieki - Stīvens Sprauss (grafiti raksti uz somām), Takasi Murakami (ķirši ar actiņām un citi japāņu mangas «pokemoni») un Ričards Prinss (izplūduši krāsainie attēli un apdrukas ar tekstu). Šogad Louis Vuitton draudzējas ar japāņu mākslas leģendu Jajoi Kusamu.
Ekspozīcija Parīzē neatstāj šaubu par galveno, kas bija kopīgs Luijam Vitonam un Markam Džeikobsam, - tā ir spēja radīt lietas, kuras gribas iegūt savā īpašumā, par spīti tam, ko teiks citi.