Piedzeršanās Latvijā

Piedzeršanās Latvijā Sandris Točs 28.09.2012 Diena Vairāk nekā deputāta Kabanova piedzeršanās vai nepiedzeršanās Saeimā mani satrauc nodzeršanās Latvijā. Neesmu alkometrs un nevaru pateikt, vai deputāts Kabanovs bija piedzēries. Toties droši varu teikt, ka cilvēks, kurš atļaujas ierasties uz Saeimas komisijas sēdi piedzēries, ir alkoholiķis un viņam ir jāārstējas. Narkologi uzskata, ka Latvijā ar alkoholisma problēmu tā vai citādi saskaras 25% procenti iedzīvotāju. Ņemot vērā, ka Saeima ir sabiedrības spogulis, nebūtu jābrīnās, ka arī 25% deputātu būtu alkoholiķi. Kopš draudzīgi izsmietā sausā likuma laikiem alkoholisms kā nopietna sociāla problēma Latvijā faktiski nekad nav ticis uztverts, neskatoties uz milzīgo sociālo postu, ko šī problēma bez visa cita nodara cilvēkam, viņa ģimenes locekļiem un sabiedrībai kopumā. Pēdējos divdesmit gados blakus alkoholismam kā viena un tā paša pūķa daudzās galvas ir izaugušas narkomānija, azartspēļu, interneta un citas atkarības, ko psihologi un narkologi aizvien vairāk uzskata par vienu slimību – atkarības slimību. Šie cilvēki ir slimi, un viņiem ir jāārstējas – tāda ir nostāja pret atkarības slimību civilizētās valstīs. Latvijā par deputāta piedzeršanos Saeimā galvenokārt ierēc vai vienkārši nosoda. Protams, tas ir kaunpilns un nosodāms atgadījums – ar tādiem pilna ir alkoholiķa dzīve. Šobrīd modē ar grāmatiņām mācīt bērnudārzniekus dažādās seksuālās orientācijās, izskaužot vecmodīgos uzskatus. Diemžēl absolūts sabiedrības vairākums dzīvo priekšstatos attiecībā uz atkarības slimību, kas nav mainījušies kopš vecmāmiņu laikiem. Tikmēr alkoholiķu un narkomānu skaits sabiedrībā ir absolūti nesamērojams ar viņu iespējām ārstēties. Lūk, par ko vajadzētu painteresēties Saeimas komisijām. Par ētiku runāt vienmēr ir ērti.