Lai gan Dienas aptaujātie speciālisti pauž bažas par iniciatīvas iespējamo ietekmi uz izglītības kvalitāti, tās frakcijas priekšsēdis Einārs Cilinskis norāda - pārejas procesā minimālas problēmas varot rasties, bet ilgtermiņā nē. Atbalstu apvienībai pagaidām neviens politiskais spēks nesola, taču arī nenoliedz. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kuras pārziņā ir izglītības nozare, šajā jautājumā «negribētu būt pārsteidzīga», ņemot vērā jautājuma jūtīgumu, norāda ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis. Ko darīt, vēl tikšot apspriests ar Vienotību. Arī tās nostāja pagaidām nav skaidra, izriet no Vienotības frakcijas priekšsēža Dzintara Zaķa teiktā.
Vienotībā ir arī atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēde un valodniece Ina Druviete, no kuras teiktā izriet, ka viņa kolēģus aicinās balsot pret grozījumiem. No visiem valsts valodas politikas segmentiem tieši mazākumtautību izglītība ir sakārtota vislabāk, uzsver I. Druviete. Viņasprāt, problēmas nav valsts valodas zināšanās, bet gan nelietošanā, tāpēc esot jādomā par pavisam citu likumu maiņu, lai stiprinātu latviešu valodas pozīcijas. Piemēram, nepieņemama esot teju automātiskā prasība pēc krievu valodas zināšanām darba sludinājumos. Skeptisks pret nacionālās apvienības iniciatīvu ir arī Par labu Latviju frakcijas priekšsēdis Edgars Zalāns. PLL par to vēl neesot spriests, taču E. Zalāns apšauba, ka mācības latviešu valodā risinās integrācijas problēmas.
Diena jau vēstīja, ka Centrālā vēlēšanu komisija pārbaudīs iesniegtos parakstus. Ja to tiešām būs vismaz 10 000, tiks izsludināta nākamā parakstīšanās, kurā jāsavāc paraksti no vismaz 1/10 pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos balsstiesīgo pilsoņu skaita. Ja parakstus izdosies savākt, Satversmes grozījumi būs jāizskata Saeimā. Ja Saeima tos noraidīs vai pieņems ar izmaiņām, jāizsludina tautas nobalsošana.