Krievvalodīgajiem savu attieksmju sakarā vērts paškritiski izcilāt padomju ideoloģisko mantojumu - cik adekvāts tas ir. Vai Latvijas krievvalodīgo intereses tiešām atbilst Krievijas elites proponētajām? Kāds ir līdzšinējais sausais atlikums no Kremļa kara bungu rībināšanai un triumfa fanfaru pūšanai «līdzpilsoņu» jautājumā? Un Latvijas līdzdalība NATO bez drošības garantijām valstij, kurā tiem acīmredzami patīk dzīvot, Latvijas krievvalodīgajiem pilnīgi noteikti ir izdevīga arī tāpēc, ka tā vairo Maskavas interesi par viņiem. Jēgas no tā nekādas lielās nav, tomēr patīkami, ja kāds tevi aplido.
Savukārt piesardzīgums pret latviešu entuziasma vairošanos sakrīt ar jautājumu par vispārējo pacēlumu: vai tam maz ir kāds sakars ar NATO? Pērn viss apkārt brīkšķēja un ļodzījās un krita arī dalības NATO reitings. Šogad publika sarosījusies, gausties ir apnicis, pat mājokļu kreditēšana nedaudz atsākusies un arī NATO kļuvusi mīļa. Skeptiski pret to attiekties liek kaut vai mākslotā histērija ap Kurzemes jūrmalas kāpā izbetonēto ceļu ASV un Latvijas karaspēku kopīgo manevru ietvaros. Tur praksē gūtās stratēģiskās atziņas par sabiedroto spējām vajadzības gadījumā Latvijai no atklātas jūras sniegt palīdzību - humāno ieskaitot - ir nesalīdzināmi vērtīgākas par dažiem desmitiem kubikmetru pārvietotu smilšu.
Cits skepses iemesls ir fakts, ka šis ir asiņainākais no Afganistānas kara gadiem. Tā kā mūsu dalība NATO pašlaik ļoti tiek saistīta ar šo misiju, var domāt, ka aptaujāto optimisms vairāk uzrāda nesekošanu notiekošā «cietajiem faktiem» - sevišķi ja militārpersonu lielo upuru skaitu, kas tiešām ir analīzes vērts fakts, mēģina savietot ar gaušanos par sarakto kāpu. Tāpat diez vai t. s. sabiedriskajā domā ieguvumi no NATO saistās ar topošo pretraķešu aizsardzības vairogu. Varbūt vietējo simpātijas raisījusi pavasarī bez starpgadījumiem notikusī un plaši atspoguļotā NATO Parlamentārā asambleja Rīgā, bet tad arī jāvaicā, vai pieņemto stratēģisko lēmumu dēļ vai tikai tāpēc, ka, redz, kā te viss notiek un kādi mēs svarīgi.
Dalība NATO ir viens no Latvijas valstiskuma pīlāriem. Tas ir ārkārtīgi svarīgi un nopietni, un mums pienākas gan to novērtēt, gan ar izpratni uzņemties savu alianses kopējās nastas daļu. Gaisīgs jūtelīgums tam neder.