gada 4. maija. Priekšlikuma virzītāja Laima Ozola, portāla Baltic-ireland galvenā redaktore, norāda - tas būtu labs stimuls atgriezties Latvijā. Savukārt citi Dienas aptaujātie Īrijā dzīvojošie latvieši atšķirīgi vērtē repatriācijai paredzētos pabalstus un norāda uz piedāvāto summu nelielajiem apmēriem. Tikmēr Ekonomikas ministrijas (EM) vadībā top reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns, kura pamats varētu balstīties tieši minētajā likumā.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) medijiem atklājis, ka viņa mērķis - lai no emigrācijas atgrieztos vismaz 100 000 cilvēku. Tā īstenošanai EM vadībā izveidota darba grupa, kas konceptuāli atbalstījusi ieceri par reemigrācijas pasākumu balstīšanu Repatriācijas likuma piedāvātajā kopumā. Plānots, ka pēc plašākas situācijas un finansiālo iespēju analīzes varētu tikt sagatavoti likuma grozījumi, lai repatriāciju varētu attiecināt arī uz tiem iedzīvotājiem, kas no Latvijas aizbraukuši pēc 1990. gada 4. maija un patlaban vēlas atgriezties dzimtenē, skaidro EM. Repatriācijas likumā paredzēts atbalsts gan iedzīves pārcelšanai un transportam, gan sociālajai palīdzībai un latviešu valodas apmācībām. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) gan uzsvēra, ka šo jautājumu apspriest sākuši tik nesen un nepieciešama plašāka situācijas analīze, kā arī diskusijas ar sociālajiem partneriem un latviešu apvienību pārstāvjiem. Līdz šim notikusi viena darba grupas apspriede, nākamā plānota septembra beigās, kad varētu plašāk skatīt arī minēto priekšlikumu.
Vienotības pārstāve labklājības ministre Ilze Viņķele priekšlikumu pagaidām nekomentē, jo nezina piedāvājuma saturu. Līdz šim Repatriācijas likums kontekstā ar emigrējušo iedzīvotāju atgriešanos Latvijā valdībā nav apspriests. Līdzīgi atzīmē arī Reformu partijas pārstāve, Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere, norādot, ka ar priekšlikumu vēl būtu jāiepazīstas un tas būtu jāanalizē.
Savukārt I. Latkovskis pauž viedokli, ka repatriācijai nevajadzētu nozīmēt vienkārši pārcelšanos uz Latvijas pabalstiem. «Pēc idejas likumu varētu attiecināt arī uz tiem, kas izbraukuši no valsts pēc 1990. gada. Tomēr, kas attiecas uz noteiktiem pabalstiem, tas ir sekundārs jautājums. Primārais - ko viņi darīs Latvijā? Jābūt nodrošinājumam - darba vietām, informācijai. Nevar vienkārši iedot pabalstu, nedomājot, kas ar to notiks,» skaidro deputāts.
Kā liecina PMLP dati, kopš 1995. gada uz dzīvi Latvijā kopumā pārcēlušies teju 5950 repatriantu. Visaktīvāk tas notika no 1995. līdz 1999. gadam, kad ik gadu uz Latviju pārcēlās 600-850 repatriantu. Pēdējos gados šis skaits svārstījies ap simtu. 2011. gadā puse no repatriantiem pārcēlās no Krievijas.