Tā kā aizvien valda šaubas par to, vai vīrietis ir pieskaitāms, pēc prokuratūras domām, viņš jānogādā klīnikā, nevis cietumā. Ja tiesa tomēr lems, ka A. B. Breivīks ir krimināli sodāms, prokuratūra lūgusi viņam piemērot 21 gada cietumsodu, ko varētu pagarināt tik ilgi, kamēr vīrieti uzskatīs par bīstamu sabiedrībai, ziņoja BBC.
A. B. Breivīks atzīst savu vainu 77 cilvēku noslepkavošanā. 22. jūlija sprādzienā Oslo centrā gāja bojā astoņi cilvēki, bet ievainoti 209. Pēc tam vīrietis devās uz nelielo Ūteijas salu, kurā notika valdošās Darba partijas jauniešu nometne. Tur viņš sāka apšaudi, kurā gāja bojā 69 cilvēki, no tiem lielākā daļa pusaudžu. A. B. Breivīks uzsvēris, ka slepkavības bijušas nepieciešamas, lai glābtu Norvēģiju un visu Eiropu no musulmaņiem un multikulturālisma.
Divas pirmstiesas ekspertīzes sniegušas pretējus A. B. Breivīka garīgās veselības novērtējumus, tādēļ galavārds piederēs tiesai, kuras spriedums gaidāms augustā. A. B. Breivīks uzstājis, ka vēlas tapt atzīts par pieskaitāmu, taču pretējā gadījumā solījis spriedumu pārsūdzēt.
Norvēģijas sabiedriskās raidorganizācijas NRK aptaujā noskaidrots, ka trīs ceturtdaļas norvēģu domā, ka A. B. Breivīks uzskatāms par pieskaitāmu, lai par padarīto nonāktu cietumā.