«Vienotība jau mums ir. Tagad vajag piestrādāt pie attīstības,» noteica jaunās biedrības priekšsēdis E. Repše, atbildot uz jautājumu, vai jaunā organizācijā būs iespējams izdarīt vairāk valsts attīstības labā nekā premjera partijā Vienotība.
Pirms 10 gadiem E. Repše ienāca politikā kā Jaunā laika (JL) dibinātājs un pēc partijas uzvaras Saeimas vēlēšanās 2002. gada rudenī kļuva par valdības vadītāju. Ceturtdien viņš kopā ar diviem tā laika domubiedriem Edgaru Jaunupu un Danu Titavu un vairākiem Vienotības ziedotājiem paziņoja par jaunas sabiedriskās organizācijas dibināšanu. E. Repše nepiedalījās Vienotības veidošanā, un tam varētu būt arī personiski iemesli, jo no partijas izslēdza viņa tuvāko politisko domubiedru D. Titavu. Valda Dombrovska (Vienotība) pirmajā valdībā E. Repše bija finanšu ministrs. Pēc tā laika Valsts prezidenta Valda Zatlera domām, par valsts izvešanu no finanšu krīzes ir jāpateicas ne tikai V. Dombrovskim, bet arī E. Repšem. Pēc valdības pilnvaru beigām viņš nolēma aiziet no aktīvās politikas un nodoties ar mākslīgo intelektu saistītiem vaļaspriekiem. Nesen Vienotības vadība tikās ar E. Repši, ar kuru kopā vēlējās atcerēties JL dibināšanai zīmīgo datumu. «Toreiz nekas neliecināja, ka Einars vēlētos nākt politikā,» atzina Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kuram atmiņā, ar kādu aizrautību E. Repše runājis par zinātni un saviem hobijiem. Dz. Zaķis nedomā, ka topošā partija varētu apdraudēt Vienotību. Tā drīzāk būšot stimuls pašiem aktīvāk pievērsties valsts attīstības jautājumiem, atzīstot, ka «esam bijuši pārāk kūtri». Vaicāts, kas mēneša laikā varēja mainīt E. Repšes attieksmi, Dz. Zaķis pieļāva: «Acīmredzot ir izteikts piedāvājums. Ir cilvēki, kurus interesē saglabāt savu ietekmi politikā.» No teiktā varēja noprast, ka runa ir par cilvēkiem, kuri šo ietekmi nevar realizēt caur Vienotību. Bija politiķi, kuriem E. Repšes atgriešanās asociējās ar Andra Šķēles otro atgriešanos, kas nebija veiksmīga.
Vēl pirms mēneša E. Repše Dienai sacīja, ka intervijas joprojām nesniedzot. Drīz pēc tam viņš parādījās diskusijā LNT, bet vēl pēc pāris dienām - Latvijas Radio. Vēl nevar pateikt, kas un kāpēc pierunājis E. Repši atgriezties politikā. Iespējams, atbilde meklējama biedrības dibinātāju sarakstā, kurā ir uzņēmēji Olafs Berķis, Valērijs Belokoņs, Donāts Vaitaitis, Uldis Mierkalns, Ainārs Ščipčinskis, Agris Strautnieks un juriste Baiba Fromane. E. Repše pats min tikai vēlmi izveidot labēju ideju diskusiju platformu, lai sagatavotu priekšlikumus par ilgtspējīgu valsts attīstību. E. Jaunups ir ne tikai Vienotības ierindas biedrs, bet arī tās pārstāvis Rīgas domē. Viņam bijusi liela loma Vienotības vēlēšanu kampaņās un ziedotāju piesaistīšanā. E. Jaunupa darbība Vienotībā tika pretrunīgi vērtēta, un Pilsoniskās savienības pārstāvji vairākkārt norādīja uz neskaidro finansējuma piesaistīšanas kārtību, kad neesot iespējas pārliecināties, vai apmaiņā pret ziedojumiem netiek doti kādi solījumi, par kuriem visi nav informēti. Pēc 11. Saeimas vēlēšanām E. Jaunupa loma Vienotībā mazinājās. Uz jautājumu, vai šis nav viens no iemesliem, kāpēc viņš nolēmis pierādīt sevi citā organizācijā, E. Jaunups Dienai atbildēja, ka tas ir maldinošs priekšstats un «arī Einaru neviens nepierunāja», tā ir bijusi viņa izvēle. Dz. Zaķis atgādināja, ka jau valdības veidošanas laikā E. Jaunups ir atzinis, ka viņam būs grūti ieņemt aktīvu pozīciju Vienotībā, ja tā izveidos koalīciju ar Visu Latvijai!-TB/LNNK. Viņš bija devis priekšroku sadarbībai ar Saskaņas centru. Viens no E. Jaunupa domubiedriem bija arī Klāvs Olšteins, kurš kopā ar sabiedrotajiem aizgāja no ZRP. K. Olšteins bija jurists mežistrādes firmā Pata AB, kuras īpašnieks ir jaunās biedrības dibinātājs U. Mierkalns, ziņoja portāls pietiek.com.