Turpmāk tas ikvienam interesentam būs labi saskatāms, arī ejot garām baznīcai.
Domā esošie sienu gleznojumi ir vecākie Baltijā, kas saglabājušies no XIV gadsimta sākuma. Gleznojumi sākotnēji bijuši iecerēti kā triptihs, kura kompozīciju veidoja trīs savstarpēji saistīti gleznojumi Marijas kronēšana (centrā), Pasludināšana (labajā pusē) un Kristus ciltskoks (kreisajā pusē).
Tiek uzskatīts, ka šie gleznojumi ir bijuši vieni no galvenajiem gleznojumiem Rīgas Domā, jo tie atsaucas uz to, ka Rīgas Doms svētīts Sv. Marijas vārdā, kā arī Livonija tika dēvēta par Sv. Marijas zemi, informē Rīgas Doma atjaunošanas vadītājs Ronalds Lūsis.
Ziemeļu halles sienu gleznojumi tika atklāti 1891. gadā halles detalizētās izpētes laikā.
Sienu gleznojumu restaurācija sākās 2000. gadā, un tagad daļa no zīmējuma atkal ir apskatāma, bet labās un kreisās puses gleznojuma restaurācija.