Tā bija tiesa. Draugi bēdīgi zvanīja, ka atceltā rīta lidojuma vietā pēc daudzu stundu nīkšanas nav saņēmuši apstiprinājumu citam tās dienas reisam, bet Baiba ar Andreju varēja uzgavilēt - viņi vismaz vēlā vakara stundā varēs sasveicināties ar tuviniekiem.
Ka aizvadītā diena lidostā bijusi karsta, liecināja tukšie dzērienu un našķu automāti. Latviešu ceļotājiem tā arī neizdevās nopirkt ūdens pudeli apslimušajai mammai un dēlam, kam lidojot krīt ciet ausis. Ūdens nebija pārdošanā arī airBaltic lidmašīnā. Stjuarte tomēr no īpašām rezervēm sagādāja vienu glāzi mazulim.
Klusajā Rīgas lidostā atbalsojās tikai transportiera lentes troksnis. Bija jau pāri pusnaktij, kad pēc gandrīz stundu ilgas gaidīšanas šā reisa pasažieri saprata, ka viņu bagāža palikusi Briseles lidostas haosā. Visi taksometri, nezinot par ķibeli, tikmēr jau bija devušies uz Rīgas centru. Cilvēki sāka tos izsaukt pa mobilajiem telefoniem. Pagāja vēl krietns brīdis, līdz viņi tika mājās. Divi pazudušie čemodāni Andrejam un Baibai tika atgādāti tikai pēc četrām dienām.
Streiks autobusā
Uzņēmējs Valts vēl lielākās nepatikšanās iekūlās Francijā. Decembra vidū no Kauņas uz Parīzi viņš aizlidoja bez problēmām, taču dienā, kad bija jālido mājās, aptuveni piecus centimetrus biezais sniegs satiksmi Francijas galvaspilsētā bija pārvērtis katastrofā. Pilsētas centrā gaidītais Ryanair autobuss ar uzrakstu «Kauņa» kavējas par pusotru stundu, 80 km brauciens līdz Bovē lidostai prasīja… piecas stundas. Pasažieriem bija cerība, ka lidmašīna pagaidīs, jo visi taču dodas uz konkrētu reisu! Tomēr ne. Lidmašīna bija prom.
Pēc autobusā braucošo lietuviešu iniciatīvas tika nolemts ārā nekāpt, jo tad viņi iekļausies vispārējā haosā un aviokompānija viņu problēmas risinās gausāk. Nākamajās stundās «nevardarbīgās pretošanās grupu» apmeklēja trīs Airport Shuttle pārstāvji, tad iesaistījās vietējie policisti: «Kāpiet ārā. Gan viss būs kārtībā, ejiet pie Ryanair pārstāvja lidostā!» Burzma nelielajā ēkā bija necaursitama, nākamajā dienā reisa uz Kauņu nebija. Valts ar kolēģi izlēma atgriezties Parīzē. Divos naktī operatīvi sameklēja interneta kafejnīcu, kur palaimējas nopirkt divas pēdējās biļetes uz airBaltic Rīgas reisu no Šarla de Golla lidostas. Ar diennakts novēlošanos viņi bija mājās.
Valta kolēģis pēc divām dienām Kauņas Ryanair kasēs saņēma atbildi, ka par šādu negadījumu nav informācijas. Pretenzijas sūtiet uz aviosabiedrības biroju Īrijā! «Lidoju diezgan bieži un parasti izvēlos apdrošināšanu, kas ietver arī reisa kavēšanas risku, bet šoreiz, kā par spīti, biju nopircis parastu ceļojuma apdrošināšanu,» nosūkstās Valts. «Ja būtu bijusi polise, tad, iesniedzot autobusa biļeti, būtu varējis vērsties pēc kompensācijas. Priecājos vienīgi, ka iztiku bez ilgas nīkšanas lidostā.»
Budistu mierā
Gluži citāds ir Elitas stāsts. Viņas un vīra 10. decembra rīta lidojums no Tēgeles lidostas Berlīnē tika atcelts. «Laikus aizgājām uz kafejnīcu, tad mēs vēl nezinājām, ka tur būs jāpavada divpadsmit stundas. Tikmēr kā skaistā performancē Berlīne tika apklāta balta,» atceras Elita.
Berlīnes lidostā iesnigt bijis pat patīkami - personāls ar ratiņiem piedāvāja ūdeni, uz grīdas neviens nesēdēja, tualetes darbojās. Lidosta murdēja - tās bija nesteidzīgas, omulīgas sarunas par laiku, par dzīvi. «Vēroju, kā dažādu tautību cilvēki uztver lietas: krievi uzsauca šampanieti, droši tērēja naudu, jo vēsturiskā atmiņa glabāja zināšanu par to, ka nav būtiski uzkrāt, jo visu var atņemt,» stāsta Elita. «Vācieši toties «lidostas cietumā» taupīja. Lidosta bija laba vieta, kur iepazīties, - vīrieši paņēma pa aliņam un bija gatavi parunāties un atvērties, skatījās futbola pārraides! Runājāmies ar vienu japāņu pāri - viņi visu uztvēra budistu mierā. Lidojums bija apdrošināts, cilvēki par visu ņēma čekus, zinot, ka apdrošinātāji viņu dīkstāvi apmaksās.»
Kliņģeri, klauni, armija
Ap 3000 atceltu lidojumu ik dienu - tāda bija Eiropas lidostu statistika īsi pirms Ziemassvētkiem. Lidostā ar visintensīvāko aviosatiksmi - Hītrovā - nenotika divas trešdaļas lidojumu. Kamēr ieputinātā Frankfurtes lidosta aptuveni 1000 tur nakšņojošos pasažierus cienāja ar sendvičiem, vācu kliņģeriem un dzērieniem un garastāvokļa uzlabošanai noalgoja klaunus, britu premjerministrs Deivids Kamerūns savas valsts lidostu administratoram BAA masu nekārtību novēršanai piedāvāja armijas palīdzību.
28. decembrī tādas patiešām izcēlās Maskavas Domodedovas lidostā - ledus lietus dēļ tur uz trim dienām iestrēgušie pasažieri, kuri turklāt uz 10 stundām bija palikuši bez elektrības, sāka kautiņu ar Krievijas lielākās aviosabiedrības Aeroflot personālu. Lai arī airBaltic pasažierus ceļā Rīgas lidostu tik nopietnas kataklizmas nepiemeklēja, arī šīs aviokompānijas statistika ir iespaidīga - dabas apstākļu dēļ atcelto reisu skaits šajā decembrī, salīdzinot ar pērno, pieauga par vairāk nekā 70%, neslēpj aviosabiedrības korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags. Sastrēgumi Eiropas lidostās nesasniedza Īslandes vulkāna pavasarī izraisīto haosu, bet tie nebija patīkami ne aviokompānijām, ne pasažieriem, īpaši tāpēc, ka sakrita ar ceļošanai tik populāro un emocionāli piesātināto Ziemassvētku laiku. Ne aviokompānijas, ne pasažieri nebija sagatavoti, ka vairākās lielajās lidostās tik simbolisks sniega daudzums radīs tik lielas jukas. «Londonā dažas dienas rindā pie lidostas darbiniekiem bija jāgaida pat piecas stundas, Parīzē - astoņas deviņas stundas,» neslēpj J. Vanags.
Meklējiet sociālajos tīklos
Kā kataklizmas varēja apiet? Mēģināt zvanīt uz savas aviokompānijas vai ceļojumu aģentūras telefonu, pārbaudīt, vai biļetes vai rezervācijas maiņu nevar veikt no Rīgas. Ja satiksmes pārrāvums ir tik milzīgs, kāds tas bija vulkāna laikā, tad, protams, arī telefona līnijas būs pārslogotas.
Šādiem gadījumiem airBaltic runasvīrs iesaka sociālos medijus Facebook un Twitter, ko lidsabiedrība komunikācijai ar pasažieriem sākusi izmantot jau 2009. gadā. «Esam pasaules aviosabiedrību TOP 10 pēc Twitter un Facebook sekotāju skaita. Mums ir komanda, kas ir nozīmēta sekot šiem forumiem, un mūs kā ekspertus pat aicina uz dažādām konferencēm, kur tiek runāts par sociālajiem tīkliem,» stāsta J. Vanags.
5. janvārī aviosabiedrība turklāt nākusi klajā ar jaunu iPhone lietojumprogrammu deviņās valodās, kas ļauj reālajā laikā sekot līdzi ielidojošiem un izlidojošiem reisiem un izmaiņām lidojumu grafikā.