Banka komentāros par notikušo ir izvairīga, jo kredītiestādes tām noteikto ierobežojumu dēļ nevarot detalizēti stāstīt par savām attiecībām ar klientiem. LK gan neatzīst Veltas tiesā iesniegto prasību, kurā sieviete lūdz no bankas piedzīt ne tikai viņai radušos materiālos zaudējumus par ekspertīzi, bet arī 50 000 latus par morālo kaitējumu - sabojātajiem nerviem un pārdzīvoto četru gadu garumā.
Parakstījis kāds cits
Viss sākās 2006. gada vasaras sākumā, kad Velta no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras saņēmusi paziņojumu, ka, pamatojoties uz viņas iesniegumu, sieviete ir reģistrēta par valsts fondēto jeb uzkrājošās pensiju shēmas 2.līmeņa dalībnieci un ka iemaksas šajā līmenī tiks ieskaitītas LK pensiju plānā Ekstra Plus. Šis paziņojums Veltai, kura tobrīd dzīvoja Daugavpilī, nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, jo viņa šādu iesniegumu nebija parakstījusi. Aizgājusi uz bankas Daugavpils filiāli, tur Veltai pateikts, ka iesniegumu viņa parakstījusi brīdī, kad parakstīts līgums par patēriņa kredītu. «Es parasti ļoti uzmanīgi skatos, ko parakstu. Turklāt tas iesniegums nav balta lapa, ko varbūt varētu sajaukt ar citiem, bet violeti rozā krāsā,» saka sieviete. Uzskatot, ka iesniegums ir Veltas parakstīts, banka tobrīd atteikusi sievietes lūgumam noskaidrot patiesību lietā, anulēt iesniegumu un veikt paraksta ekspertīzi. To Velta 2007.gada sākumā pasūtīja par savu naudu Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijā, kur apstiprināja sievietes sacīto, paraksta izpētes secinājumu daļā norādot: dokumentu ir parakstījusi nevis Velta, bet cita persona. Tas pats secināts arī otrajā ekspertīzē, ko veica Daugavpils policija 2007.gada pavasarī ierosinātā kriminālprocesa gaitā. Likumsargi izmeklēšanas gaitā secināja, ka notikušajā ir saskatāmas Krimināllikuma 275. panta 1. daļas pazīmes, kas paredz atbildību par dokumentu viltošanu. Taču izmeklēšanas gaitā netika noskaidrota persona, kura saucama pie kriminālatbildības. Tāpat netika savākts pietiekami daudz pierādījumu kriminālprocesa nodošanai prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, bet turpmāka izmeklēšana nebija iespējama nozieguma noilguma dēļ. Lieta izbeigta.
Reaģē pēc ekspertīzes
Kriminālprocess tika uzsākts pēc LK toreizējā prezidenta Mārtiņa Bondara iesnieguma neilgi pēc tam, kad bija saņemti Veltas apmaksātās paraksta ekspertīzes rezultāti. Velta uzskata, ka bankai bija pienākums reaģēt uzreiz - pēc viņas pirmās vēršanās bankā ar pretenzijām. Iespējams, tad policija varētu noskaidrot vainīgos un saukt pie atbildības, saka sieviete. Latvijas krājbanka Dienai tā arī neatbildēja, vai paraksta viltotājs ir atrasts, norādot: «Izmeklēšanas gaita un secinājumi netiek publiski pausti, jo tie tieši skar klientu intereses.» Bankā arī norāda, ka šobrīd pēc esošās informācijas nav pamata secināt, ka radusies situācija ir bankas darbinieka mērķtiecīgas rīcības vai kļūdas rezultāts. Paskaidrojumā tiesai banka sievietes prasību neatzīst, norādot, ka tieši LK vērsusies policijā ar iesniegumu kriminālprocesa sākšanai, tāpat ir izpildīta sievietes vēlme anulēt viņas dalību bankas pensiju plānā Ekstra Plus. LK arī uzskata, ka sieviete nav pierādījusi savu morālo kaitējumu, kā to paredz attiecīgie normatīvi. Velta saka, ka sākotnēji bija doma prasīt no bankas 10 000 latus, taču aizstāve lietā teica, lai prasot vairāk - 50 000 latu, jo tik un tā iedošot mazāk. Taču pašos pirmsākumos, kad vēl nebija veikta pirmā ekspertīze, Veltai, kā viņa pati apgalvo, nebija ne prātā prasīt šādu kompensāciju. «Taču banka darīja visu, lai mani sadusmotu, arī apmelojot, ka pati esmu parakstījusi dokumentu.»