ES valstu ārpolitikas izpausmes pētījumā vērtētas kopumā astoņdesmit pozīcijās, četrās no tām - likuma vara, demokrātija un cilvēktiesības austrumu kaimiņvalstīs, attīstības palīdzība un globālā veselība, kā arī bads un trūkums Āfrikas valstīs -, Latvija novērtēta kā «slaists», nevienā -kā «līderis». Par ārpolitikas līderiem atzītas Vācija un Francija, taču abām valstīm atsevišķās pozīcijās arī piemēroti «slaista» tituli. Lielākie slaisti ārpolitikas jautājumos Eiropā - Kipra un Grieķija, kas slinko septiņās pozīcijās. Savukārt kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija līdera novērtējumu guvušas attiecībās ar Krieviju enerģētikas jautājumos un arī gāzes difersifikācijas procesa veikšanā.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs kopumā pētījumu vērtē pozitīvi, jo tas provocē diskusiju, taču atsevišķos jautājumos secinājumiem nepiekrīt. «Paskatoties, kā Latvijas ĀM gājusi cauri fiskālajai konsolidācijai, novērtējums, ka nedara neko, varētu būt pelnīts - 2011. gadā ārējās palīdzības programmu budžets bija 269 lati, šogad tas papildināts par 50 tūkstošiem, jāņem vērā arī tas, ka ārlietu dienesta korpuss tika samazināts par 30%,» atgādina E. Rinkevičs. Taču viņš norāda - Latvija ir noteikusi savas prioritātes ārpolitikā, kas ir transatlantiskā sadarbība un attiecības ar austrumu partneriem. «Mēs nedrīkstam izkliedēt savas ierobežotās iespējas, ES rīcības atbalstām, taču kopumā līderi nevaram būt, jo nav finansējuma,» saka ārlietu ministrs.
Savukārt O. Kalniņš norāda, ka kategoriski nepiekrīt nevienam apgalvojumam par Latviju kā «slaistu». «Nepiekrītu tam, kas teikts par sadarbību ar austrumu kaimiņiem, jo bijusi veiksmīga sadarbība ar Moldovu, Ukrainu, Gruziju un Baltkrieviju, vienīgi pēdējā gadā programma apstājās, jo nebija naudas,» norāda O. Kalniņš.«Objektīvi vērtējot, Latvijai būtu jābūt novērtētai kā atbalstošai visos jautājumos - cenšamies sekot ES politikai, to atbalstām un nevienu jautājumu neesam bloķējuši,» saka O. Kalniņš.
«Metodoloģiski tā ir diskutabla pieeja, jo kopumā Latvija pauž atbalstu, taču nav iespēju ieguldīt attīstībā,» spriež Inese Loce, kura piedalījusies pētījuma tapšanā. Viņa norāda - pētījums demonstrē, ka Eiropa pagaidām tikai vēlas vienotu ārpolitikas pieeju, taču pašu valstu intereses ir ļoti atšķirīgas. «Ir jāvērtē katras valsts dienas kārtība atsevišķi - mazajām valstīm kā Latvijai attiecības ar, piemēram, Krieviju ir ļoti daudzslāņainas un atšķiras no Vācijas vai Francijas attiecībām ar mūsu kaimiņvalsti,» atgādina I. Loce. Arī, piemēram, atbalsta programmās Āfrikai lielās valstis var atvēlēt daudz lielākus resursus, turklāt tām ir krietni lielāka interese to darīt emigrantu jautājuma dēļ.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rostoks atzīst, ka nesaprot, kāpēc atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm attiecībās ar Krieviju Latvija nav līderos. Taču pārējos jautājumos, viņaprāt, liela nozīme ir ierobežotajam budžetam. «Pēdējo divu gadu laikā ES no problēmu risinātājas pati kļuvusi par problēmu, ietekme ir mazinājusies, jo ārpolitikai un aizsardzībai atvēl mazāk līdzekļu. Lielākā problēma ir pašas dalībvalstis, kas ārpolitikas jautājumos izaugsmes ziņā stāv uz vietas,» saka T. Rostoks.