Ja radušās šaubas par to, vai suņa uzvedība ir normāla, noteikti konsultējieties ar veterinārārstu, jo dažas no slimībām, kas rada krampjus, ir dzīvībai bīstamas.
Ja krampjus izraisa vielmaiņas traucējumi vai saindēšanās, veterinārārsts nozīmē ārstēšanu. Ja citi krampju cēloņi ir izslēgti un tiek konstatēta idiopātiskā epilepsija, to ārstē ar specifiskām zālēm.
Kā atpazīt epilepsiju?
Idiopātisko epilepsiju jeb neizprotamas izcelsmes krampjus novēro 0,5-0,7% suņu (cilvēkiem aptuveni 1%). Par šīs slimības cēloņiem pagaidām ir visai maz zināms. Skaidrs, ka krampju lēkmi izraisa pēkšņa, nekontrolēta nervu sistēmas disfunkcija, kā rezultātā rodas muskuļu krampji visā ķermenī un samaņas zudums.
Vispirms suns kļūst nervozs, nemierīgs, tad sāk trīcēt, kļūst stīvs, nokrīt uz sāna un kājas sāk raustīties konvulsijās, dzīvnieks zaudē samaņu. Žokļi ir sakosti, dažkārt var būt arī žokļu krampji, no mutes nāk putainas siekalas. Parasti šī stadija nevelkas ilgāk par divām minūtēm. Pēc lēkmes suņi ir miegaini. Šī stadija var ilgt no pārdesmit minūtēm līdz pat divām dienām.
Lēkmes laikā nevar palīdzēt, taču apkārtnē jānovāc asie priekšmeti, lai dzīvnieks nesavainojas krampju laikā.
Nedrīkst tuvoties svešam sunim, kam ir krampju lēkmes un kas siekalojas. Ar šādām pazīmēm var izpausties cilvēkiem un dzīvniekiem letāla slimība trakumsērga.
Krampji var būt bīstami suņa dzīvībai, tāpēc nekavējoties jāmeklē veterinārā palīdzība. Nepieciešams veikt speciālos izmeklējumus. Kad diagnoze noskaidrota, veterinārārsts nozīmē specifiskos medikamentus šo lēkmju kontrolēšanai.
*Universitātes Vetfonda veterinārārste