Susīts kā pīpis mutē

Tas var būt gan knupis, gan pirksts, pat segas stūrītis vai mīļākā lāča ķepa. Šis reflekss darbojas kā nomierinošs līdzeklis un atvieglo stresu, ja bērni sastopas ar ko satraucošu, piemēram, garu braucienu mašīnā vai nakšņošanu pie omes. Runas speciāliste Patrīcija Hamaguči uzskata, ka optimālākais laiks, lai teiktu ardievas māneklītim, ir tieši ap pusotra gada vecumu, jo tieši tad mazuļi sāk aktīvāk runāt un māneklītis būs traucēklis pareizai skaņu attīstībai. Daļa speciālistu tomēr uzsver, ka, atņemot mānekli, bērni var sākt zīst pirkstus, kas ir sliktāks paradums un dažkārt saglabājas līdz pat pusaudžu vecumam. Kas attiecas uz pareiza sakodiena veidošanos, zobu speciālisti lēš, ka uztraukumam nav pamata līdz laikam, kad sāk augt kaula zobi, vecumā no četriem līdz sešiem gadiem, taču jāatceras, ka vislabāk ir lietot ortodontiski pareizi veidotus knupjus. Atbrīvoties no šī ieraduma sākotnēji ir pagrūti, mazākiem bērniem ieteicams vienkārši samazināt laiku, kas tiek pavadīts ar pīpi mutē. Stresa un satraukumu situācijās jāpiedāvā citi viedi, kā nomierināties, mīļošanās ar mammu, uzmanības novēršana, klusais brīdis. Mēģiniet piedāvāt knupīti tikai gulētiešanas laikā. Mazliet lielākiem iedrošiniet izteikt savu bēdu vārdos, paslavējiet par katru mirkli, kad bērns ticis galā ar situāciju neizmantojot knupīti. Laba ideja ir piedāvāt kompromisu, piemēram, teikt, ka susīti no mājas mēs vairs ārā nenesīsim, bet lietosim to tikai tad, kad būsim vieni. Ja tomēr soska ir dikti mīļa, tad jāatceras, ka tā jātur tīra un ir ieteicams to mainīt ik pēc sešiem mēnešiem.