Rīgas mērs Nils Ušakovs kaut kā aplēsis, ka divas trešdaļas rīdzinieku Jāņos tomēr paliekot Rīgā, un it kā tamdēļ nolēmis ļaudis šogad aplaimot ar vērienīgu līgošanu. Taupības režīms ir atcelts - ielīgošanas un Jāņu nakts pasākumiem no mērijas budžeta tiks atvēlēta vēl nepieredzēti liela summa - 100 000 latu. Tiek solīti koncerti un jāņuguņu kuršana pašā galvaspilsētas sirdī - 11. novembra krastmalā.
Skan vilinoši? Paverieties tikai, Rīgas pašvaldības maku vis netur kaut kādi tur taupītāji, bet gan vīri no SC un LPP/LC. Un kas tad ir simt tūkstoši latu, ja tik rīdziniekiem un tūristiem prieks? Un, salīdzinot ar vairāk nekā 32 miljonus latu lielo Rīgas pilsētas budžeta deficītu, tie simt tūkstoši latu tāds nieks vien ir, vai ne?
Tomēr mazliet citā gaismā šī rīdzinieku priecēšanas vēlme rādās, ja atceramies, ka šī gada oktobra pirmajā sestdienā ir Saeimas vēlēšanas. Protams, var apšaubīt, vai grandiozie vasaras saulgriežu pasākumi daudz ietekmēs vēlētāju viedokli. Salīdzinājumā ar to slēpto un neslēpto priekšvēlēšanu reklāmas gūzmu, kas turpmākos mēnešos gāzīsies pār ikviena potenciālā vēlētāja galvu, tie tāds nieks vien ir.
Un tomēr līgovakara pasākumu rīkošana tiks finansēta no Rīgas pašvaldības, nevis no SC un LPP/LC kabatas. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka galvaspilsētas pašvaldības koalīcija gatavojas izmantot administratīvos resursus, proti, budžeta naudu, sava tēla spodrināšanai. Iespējams, Rīgas rātskungi būs tikai pirmie un viņu paraugam sekos arī dažas labas mazpilsētas mērijās savēlētie. Vēlēšanas taču nāk, turklāt balsu zvejošana dārza svētkos un grandioza apmēra piknikos ir jau pagājušajā gadsimtā izgudrots priekšvēlēšanu aģitācijas paņēmiens.