Un tas pats karstais un mitrais laiks pat tādam aizrautīgam kulinārijas amatierim kā man nokāva jebkādu vēlmi ilgi ķimerēties virtuvē, gatavojot ģimenei dienišķo maltīti. Taču atrisinājums radās pats no sevis.
Tas, kurš ir pagaršojis pašu dārzā izaugušu, tikko plūktu, vēl saules siltuma pilnu gurķi vai dabiskos apstākļos nogatavojušos tumši sārtu tomātu, diezin vai spēs aizmirst to piesātināto un vienlaikus tīro garšu. Tāpat kā ar dillēm vārītu jauno kartupeļu izteiksmīgo garšu, kas vilina tos notiesāt faktiski bez jebkādām piedevām. Tīra un dabiska garša bija šīs karstās vasaras vadmotīvs, ko savas ģimenes ēdienkartē tagad cenšamies saglabāt arī citos gadalaikos.
Nav jau gluži tā, ka pirms tam neko tīru, vienkāršu, garšvielu nepārsātinātu nebūtu baudījuši, taču apstākļu sakritības dēļ šī vasara nostiprināja pārliecību, ka pēc iespējas dabiskākas un tīrākas garšas meklējumi ir pareizais virziens. Pēc iespējas vairāk tvaicējām dārzeņus vārīšanas vietā jau agrāk, un patiesībā jau, kad nogaršoti tvaicēti dārzeņi, «āķis ir lūpā» un pie vārīšanas atgriezties nemaz negribas. Pamazām esmu atteikusies arī no dažādu krāsainu un eksotisku garšvielu, ko līdz ar atvērtību pasaulei katrs latvietis pēdējos gados bija padarījis par gluži vai obligātu savas ēdienkartes sastāvdaļu, lietošanas. Savā virtuvē esmu palikusi tikai pie sāls, melnajiem pipariem, dillēm, pētersīļiem (ziemā kaltētiem), lauru lapām un olīveļļas.
Taču vasarā tiekot pie svaigiem, pašu audzētiem produktiem, veikalā pirktu garšvielu patēriņš sarūk līdz galīgam minimumam. To vietā stājas dažādi svaigi zaļumi no vecāku dārza, bet ar aprēķinu, ka tie tikai papildina, nevis nomāc pamata produktu tīro garšu. Tā tas bija arī šajā gurķu un tomātu vasarā. Tomēr ne jau no tiem vien pārtikām. Garšas meklējumiem turpinoties, izmēģinājām, piemēram, arī vienkāršotu franču dārzeņu sautējuma ratatuija versiju - katliņā uz lēnas uguns bez ūdens sautējot šķēlēs sagrieztus cukini kabačus un tomātus ar svaigām dillēm, pētersīļiem, bazilika lapiņām un šķipsniņu sāls. Iznākums ir maigi skābena savā sulā vārījusies ļoti garda un sātīga dārzeņu zupa.
Brīvdienu noslēgumā ieturējām šķietami pieticīgu maltīti - ar visām pākstīm vārītas cūku pupas ar pašu gatavotu jogurtu. No pāksts izlobīta un no miziņas lēnām izsūktā cūku pupas mīkstuma piesātinātā garša nemaz tik vienkārši nav aprakstāma. Tā ir piedzīvojama tikai Latvijas vasarā laukos.
To, ka tīras garšas meklējumos ar prieku iesaistās arī modernās pasaules gardumu izlutinātā jaunākā paaudze, pārliecinājos, kad mana meita jau atpakaļ Dānijā priecājās par vienkāršas ķirbju biezeņzupas garšu un krāsu. Iespējams, ka bauda bija divkārša, jo ķirbis bija pašas novākts vecmāmiņas dārzā un kopā ar atmiņām par Latvijas sauli pārvests mājās.