«Ja tiks ieviesta PET depozīta sistēma, tai varētu būt arī «blakusefekti»! Kā liecina pētījums - fakts, ka produkcijas cenas palielinājums iekļautu samaksu par PET depozīta sistēmu, daļai pircēju būtu kā apliecinājums, ka par pudeles izmešanu dabā viņi jau samaksājuši,» secināts pētījumā. «Tādējādi šāda sistēma varētu būt ne tikai neefektīva, bet pat negatīvu ietekmi izraisoša. Pērkot dārgāku produktu, patērētāji uzskatītu, ka tādējādi maksā par tukšās taras savākšanu un pārstrādi,» pauž R. Ķīlis.
Kā liecina pētījuma dati, tikai finansiāli stimuli motivē ļoti nelielu sabiedrības daļu - 3%. Tas nozīmē, ka šādas sistēmas ieviešanas efektivitāte būtu neliela, salīdzinot ar izmaksām tās ieviešanai. Turklāt novērojams, ka finansiāli stimuli vairāk motivē maksātnespējīgāko sabiedrības daļu. Tas, visticamāk, nozīmē to, ka, ieviešot depozīta sistēmu un paaugstinot produkcijas cenu, tās patēriņš samazinātos. Savukārt maksātspējīgāko sabiedrības daļu paredzētie finansiālie stimuli nemotivētu nemaz vai būtu neliels motivators.
Pētot cilvēku personīgo un viņu ģimenes locekļu rīcību, tika noskaidrots, ka 17% aptaujāto atzīst, ka reizēm izmet PET pudeles dabā (83% apgalvo, ka nedara to nekad).
Savukārt 6% aptaujāto uzskata, ka izmesta PET pudele nerada kaitējumu videi (94% atzīst, ka rada kaitējumu).
Visvairāk PET pudeles dabā mēdz izmest respondenti vecumā no 15 līdz 24 gadiem - 41% atzina, ka reizēm izmet PET pudeles dabā, arī 25 līdz 34 gadus veci aptaujātie - 22%, kā arī tie, kuri dzērienus PET pudelēs iegādājas vismaz reizi nedēļā - 23%.
Tikai 3% respondentiem finansiāls stimuls liekas pietiekama motivācija, lai neizmest PET dabā.