Sestā starptautiskā Marka Rotko plenēra dalībnieku izstādi tradicionāli atklāj mākslinieka dzimšanas dienā, 25. septembrī. Rotko plenērs jau kļuvis par vienu no pazīstamākajiem notikumiem kultūras un mākslas dzīvē Daugavpilī, mākslinieka dzimtajā pilsētā, bet šogad tas iezīmējas vēl ar kādu priecīgu notikumu - beidzot sākušies darbi pie Marka Rotko mākslas centra pirmā posma izveides vēsturiskajā Arsenāla ēkā Daugavpils cietoksnī. Projekta īstenošana tiks finansēta no Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā atvēlētajiem līdzekļiem, un daugavpilieši cer, ka centrs vērs durvis 2013. gadā, mākslinieka 110 gadu jubilejā.
Marka Rotko Mākslas centra koncepcija apstiprināta 2007. gadā, projektu īsteno Daugavpils dome sadarbībā ar Kultūras ministriju, Rotko ģimeni un atbalstītājiem visā pasaulē. Tas būs vienīgais mākslas centrs Austrumeiropā, kur ar M. Rotko ģimenes piekrišanu tiks eksponēti arī mākslinieka oriģināldarbi.
Ledus sakustējies
Visu Arsenāla ēkas rekonstrukciju paredzēts veikt trijos posmos. Pirmajā posmā, kura finansiālais apjoms ir vairāk nekā 500 000 latu, tiks rekonstruēts Arsenāla ēkas kreisais spārns, kur izvietosies mākslinieku studijas, rezidences, tajās mākslinieki varēs uzturēties plenēru laikā, rīkot meistarklases, radošās laboratorijas, darbnīcas, kā arī eksponēt plenēru laikā radušos darbus. Kreisā spārna izbūves iekšdarbi sāksies oktobrī un turpināsies arī ziemas sezonā. Otrajā posmā paredzēts rekonstruēt ēkas fasādes, jumtus un ieejas daļu, bet noslēdzošajā posmā tiks izbūvētas inženierkomunikācijas, rekonstruētas iekštelpas un labiekārtota teritorija. Mākslas centra kopējais finansējuma apjoms atbilstoši pašreizējām cenām ir sarucis no septiņiem līdz apmēram pieciem miljoniem latu, daļa no šiem līdzekļiem tiks atvēlēti arī no ERAF līdzfinansētās pilsētvides attīstības programmas.
Katrs plenērs īpašs
Kā uzsvēra mākslas centra projekta vadītāja Sarmīte Teivāne, līdzekļi centra būvniecības darbiem jau tikuši ilgi gaidīti, taču šajā laikā projekta izveides grupa strādājusi pie topošā centra popularizēšanas, tai skaitā starptautisko plenēru rīkošanas. Katrs plenērs iezīmējas ar kaut ko īpašu, šogad pasākumu centrā ir M. Rotko lasījumi, kuros ar lekciju Abstraktais ekspresionisms- XXI gadsimta redzējums piedalījās viens no ievērojamākajiem Lielbritānijas mākslas kritiķiem Dāvids Anfams, kurš ir sastādījis Rotko nozīmīgāko darbu katalogu Mark Rothko. The works on canvas. Rotko lasījumus papildināja arī Pētera Cedriņa (ASV/Latvija) lekcija par Daugavpilī dzimušā gleznotāja Sigurda Vīdzirkstes daiļradi Ņujorkā. Bet pats galvenais katrā plenērā esot tā dalībnieki no dažādām pasaules valstīm, katrs ar savu emocionālo, radošo skatījumu uz mākslu, kas tiek izpausts gan atvērto durvju dienās mākslinieku darbnīcās, gan neformālajā galerijā, kur viesi tiekas ar Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijas biedriem. Šogad plenērā pārstāvēti mākslinieki no Īrijas, Beļģijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Itālijas, Nīderlandes, Francijas, Dānijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Latvijas, kuru plenērā pārstāv talsniece Guna Millersone. Viena no interesantākajiem plenēra dalībniekiem šogad ir Ņina Stolpina, kas dzimusi Maskavā, bet pēdējos 15 gadus dzīvo Beļģijā, kur vada savas meistarklases un mākslas galeriju. Parasti uz šo plenēru piesakās mākslinieki, kam ir tuva M. Rotko daiļrade. Plenēra popularitāte arvien pieaug, katru gadu ekspertu komisijai mākslas zinātnieka LMA profesora Eduarda Kļaviņa vadībā ir arvien grūtāk izvērtēt visus atsūtītos pieteikumus un izvēlēties tradicionālos 14 dalībniekus, kuru dāvinātie plenēra laikā veidotie darbi veido topošā Rotko mākslas centra kolekciju, kurā jau ir ap simts vērtīgu mākslas darbu. Patlaban šī kolekcija tiek piedāvāta kā ceļojošā izstāde dažādām mākslas galerijām un muzejiem.
Daugavpils zīmols
Vēl pirms gadiem divdesmit tikai retais daugavpilietis zināja, ka viņu pilsētā dzimis mākslinieks, kura gleznas pasaules mākslas galerijās maksā miljonus dolāru. «Kad savulaik es sāku runāt par Rotko ideju dažādās institūcijās, sākot no vietējām un beidzot ar valsts institūcijām, pret mani visur bija apmēram šāda attieksme - meitenīt, šis ebreju amerikāņu mākslinieks nekad nevienam Latvijā nebūs vajadzīgs. Man tas bija ļoti sāpīgi, Rotko savā laikā bija daudz cietis no šādas attieksmes, tāpēc viņš arī nonāca līdz savu gleznu valodai, kas ir saprotama visiem neatkarīgi no nacionālās piederības un sociālā statusa,» saka M. Rotko centra projekta grupas dalībniece Farida Zaletilo.
Kā uzsvēra S. Teivāne, Daugavpilī attieksme pret Rotko centru pamazām mainās. «Daugavpils sabiedrība ir apradusi ar domu, ka pilsētā būs šāds centrs, sapratusi tā pozitīvo ieguldījumu Daugavpils attīstībā un ar nepacietību gaida centra atklāšanu.»