Tās laikā Latgales pašvaldību vadītāji norādīja, ka viņiem būtu svarīgi dzirdēt arī citu partiju ministru viedokli, lai saprastu, cik nopietni valdība kopumā varētu atbalstīt šajā sarunā izteiktās idejas un Latgales intereses.
ZRP ministri ne pirmo reizi cenšas iekustināt valdību, kas nosacīti darbojas snaudošā režīmā, lai attaisnotu savus priekšvēlēšanu solījumus panākt būtiskas pārmaiņas nolūkā uzlabot cilvēku dzīvi. Diskusijā, kurā piedalījās arī Latgales vietējie līderi, uzstājās ne tikai E. Sprūdžs, bet arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Tieši viņš kliedēja ilūzijas, ka atslēgvārds ir nauda. «Latgale ir saņēmusi tikpat, cik citi. Jautājums ir, kur šī nauda ir investēta un vai tas ir radījis pamatu attīstībai,» vaicāja D. Pavļuts un norādīja, ka Vidzemes vidienē un arī citu reģionu pierobežā situācija ir līdzīga kā Latgalē. Viņš, tāpat kā E. Sprūdžs, uzsvēra, ka finansējums ir jāiegulda objektos, kas veicina ekonomikas attīstību, nevis prasa vēl papildu izmaksas. Tādas, piemēram, ir treknajos gados sabūvētās sporta halles vietās, kur palicis maz iedzīvotāju, vai strūklakas pilsētu parkos.
D. Pavļuts redz arī Ekonomikas ministrijas budžetā aptuveni 12 miljonus latu, ko varētu pārdalīt par labu reģionu attīstībai. E. Sprūdžs iepriekš Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē norādīja, ka Vides aizsardzības un pašvaldību ministrija savā budžetā varētu atrast 6 miljonus latu, pārdalot «klimata pārmaiņu finanšu instrumenta naudu», bet no Zemkopības ministrijas budžeta lauku vides attīstībai paredzētiem līdzekļiem varētu rast aptuveni 29 miljonus latu uzņēmējdarbības veicināšanai, bet dažādu birokrātisku šķēršļu dēļ šai naudai cilvēki netiekot klāt.
Ministriem bija virkne piedāvājumu, ko vajadzētu darīt, lai atdzīvinātu Latgali, taču, kā to izdarīt un kad tas varētu notikt, viņi vēl skaidri nepateica. Viens no minētajiem tūlītējiem pasākumiem bija apņemšanās izveidot pārnozaru rīcības komandu, kurā būtu ministriju pārstāvji un pieaicinātie eksperti. To E. Sprūdžs nosauca «par kaujas desantu, kas dodas divu nedēļu misijā uz Latgali», lai tiktos ar pašvaldību vadītājiem un uzņēmējiem, un apzinātu reģiona vajadzības.
ZRP ministru nosaukto pasākumu vidū vēl bija nepieciešamība ieguldīt cilvēku izglītībā, kas iespējams uz jau esošo izglītības iestāžu bāzes, kā arī sadarbībā ar Labklājības ministriju plānots kopā risināt nodarbinātības problēmas. Izglītības ministrs R. Ķīlis aicināja nopietni apsvērt, kā nodrošināt reģiona cilvēkiem psihologu atbalstu un palīdzētu atbrīvoties no alkoholisma tiem, kuri nonākuši tā atkarībā, - viņaprāt, arī tā ir nopietna problēma, kas kavē attīstību.
Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (SC) diskusijā atzina, ka idejas ir cerīgas un pašvaldības pašas ar tām ir gājušas uz ministrijām, bet līdz šim nav izdevies tās ieviest. Viņaprāt, svarīgākais ir uz esošo mācību iestāžu bāzes sākt bezdarbnieku apmācību pēc darba devēju pasūtījuma, jo kvalificētu kadru trūkums ir viena no problēmām. Saeimas deputāte Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), kura ir no Latgales, diskusijā teica: «Mana sirds gavilē, jo beidzot kaut kas sāk notikt.»
Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) iepriekš Saeimas komisijas sēdē sacīja, ka saredz vairākus apgrūtinājumus - pašvaldībām nav līdzfinansējuma projektu īstenošanai, arī uzņēmējiem nav tādas kapacitātes, lai «paņemtu to naudu».
Cits bijušais ministrs, Lielo pilsētu asociācijas padomnieks Māris Kučinskis, tāpat kā ekonomikas ministrs, uzskata, ka Latgale naudas ziņā nav saņēmusi mazāk, bet investīcijas nav stimulējušas uzņēmējdarbību. Viņš ierosinātu padomāt arī par īpašu ārvalstīs noskatītu reģionālo piemaksu jaunajiem speciālistiem, kuri būtu gatavi pēc augstskolas beigšanas doties strādāt uz Latgali.
Ar savu piedāvājumu gatava nākt klajā arī Vienotības Saeimas frakcija, kuras priekšsēdētājs Dzintars Zaķis Dienai, piemēram, minēja nepieciešamību izmantot tādu Latgales resursu kā ezeri, lai attīstītu zivsaimniecību. Viņš ir gatavs arī nosaukt konkrētus ceļu posmus, kuru asfaltēšana veicinātu uzņēmējdarbību un tūrismu. Arī valsts kapitālsabiedrības varētu iesaistīt ražotņu atjaunošanā reģionā, uzskata Dz. Zaķis.