No Slites ostas Gotlandē viņš izbrauca otrdienas rītā ap plkst. 6.30. Ap trijiem dienā, kad Jānis bija veicis aptuveni divas trešdaļas ceļa, vēja ātrums pieņēmās spēkā un sasniedza 25 metrus sekundē, mētājot Jāni pa piecmetrīgiem viļniem. Sportists nolēma neizaicināt likteni, ziņo liepajniekiem.lv. «Pēc burāšanas pieredzes varu teikt, ka pirmā pusstunda parasti ir visgrūtākā un tad vējš kļūst vienmērīgs, bet šoreiz vējš lika virsū tādus «desertiņus», ka es kādas četras reizes iekritu ūdenī. Līdz ar to atpaliku no jahtas un vienu brīdi pat peldēju pakaļ inventāram. Tajā brīdī sapratu, ka tas jau paliek nenopietni,» sajūtas pēc atgriešanās Liepājā raksturojis J. Preiss.
«Baltijas jūrā tik lielus viļņus es nebiju redzējis. Ar jūru, vēju un dabas stihijām nedrīkst jokot, man nebija doma kaut kur aizbraukt, pazust un neparādīties vairs, vienkārši bija doma braukt līdz sakarīgam rezultātam,» portālam nosaka sportists, kurš pats jūtas vīlies par savu neveiksmi. «Ja es nebūtu beidzis, mēs, iespējams, tagad būtu kaut kur citur un brauktu ar saplēstu buru nezināmā virzienā.»