Taču ķīniešiem ir pavisam citi nodomi. Viņi, apzinājušies savu spēku, audzē ietekmi starptautiskajā arēnā.
Maks piebriest
Šovasar Ķīna apsteidza savus principiālos konkurentus japāņus, kļūstot par otro bagātāko valsti pasaulē. Vēl pirms pieciem gadiem Ķīnas iekšzemes kopprodukts bija knapi puse no Japānas IKP. Tiesa, «Austrumu drakona» izrāviens bija neizbēgams, jo tā ir milzīga valsts. Ja parēķina IKP uz vienu iedzīvotāju, tad Ķīnā tas ir ļoti zems - 13 reižu zemāks nekā ASV.
Tas gan netraucē valsti apjomīgos līdzekļus likt lietā savas ietekmes stiprināšanai. Starp citu, pateicoties Ķīnai, globālā ekonomiskā krīze nebija tik sāpīga, kāda varēja būt, ja nebūtu šī vilcējspēka.
«Tā izrāda lielu ietekmi uz globālo ekonomiku un kļūst dominējoša Āzijā,» Ķīnas lomu laikrakstam The New York Times raksturo Kornela universitātes tirdzniecības politikas profesors Ešvars Prasads, «daudzas citas ekonomikas šļūc uz Ķīnas svārku malas, un tas ir ievērojams notikums ekonomikai ar tik zemu IKP uz vienu iedzīvotāju».
Pekina arī lielā mērā iespaido globālo dialogu par tādām lietām kā valūtu starptautiskajā tirdzniecībā, un tās balss svars pieaug arī diplomātijā. Pat ziņu plūsmā Ķīna ir «atvēzējusies» ne pa jokam. Kamēr rietumu pasaules ziņu aģentūras apcērp tēriņus, Ķīnas valstij piederošā Siņhua nolēmusi palielināt ārvalstu biroju skaitu no 120 līdz 200 un aiz robežām nodarbināt 6000 žurnālistu. «Siņhua ziņu abonēšanas maksa mērāma piecciparu skaitļos salīdzinājumā ar vismaz sešiem cipariem par līdzīgu produktu AP, Reuters un AFP piedāvājumā,» raksta žurnāls Newsweek, «klientiem, kuri nevar atļauties pat to, Siņhua palīdzības programma piedāvā visu - saturu, aprīkojumu un tehnisko atbalstu - par brīvu.»
Paldies krīzei
Ķīnas loma pasaulē pieauga pašreizējās globālās ekonomiskās krīzes laikā, kad uz tās pieprasījuma rēķina daudziem uzņēmumiem izdevās izdzīvot un pat nopelnīt. Saprotams, ka citi uz viņiem skatās ar skaudīgu aci un kaļ plānus iekļūt Ķīnas tirgū. Lai to izdarītu, nākas kontaktēties ar ķīniešiem, un neapšaubāmi labākus panākumus nodrošina ķīniešu valodas zināšanas.
Visizplatītākais ir tā dēvētais mandarīnu jeb Pekinas dialekts, kuru māca skolās visā valstī. Tātad to lieto aptuveni miljards iedzīvotāju. Starptautiski plaši izmantotā angļu valoda tai spēj turēties līdzi tikai tāpēc, ka ir otrā oficiālā valoda bijušajā Anglijas kolonijā Indijā.
Ķīniešu valodas pasniedzēji apgalvo, ka rietumniekiem ir pa spēkam iemācīties šķietami sarežģīto valodu. «Jārēķinās tikai ar to, ka, mācoties runāt ķīniski, analoģiju atrašana un intuitīva valodas izjūta nāks vēlāk, nekā mācoties indoeiropiešu saimes valodas,» Dienai paskaidro Rīgas Stradiņa universitātes Konfūcija centra ķīniešu valodas pasniedzēja Una Aleksandra Bērziņa. Viņa iedrošina potenciālos skolēnus, sakot, ka valodas fonētiskā uzbūve nav sarežģīta un nav jāuztraucas par mēles mežģīšanos.
Loma pieaugs
ANO aplēses rāda, ka tuvākā pusgadsimta laikā Ķīna varētu kļūt par ietekmīgāko valsti pasaulē.
Ap to laiku būs ievērojami pieaugusi arī ķīniešu valodas loma. Rietumu uzņēmēji, kuri gribēs strādāt austrumu lielvalstī, mācīsies ķīniski, taču maz ticams, ka tā būs pārņēmusi angļu valodas funkcijas diplomātijā, sarunā ar The New York Times prognozēja Masačūsetsas Tehnisko zinātņu institūta globālās ekonomikas eksperts Lesters Turovs. Viņš netic, ka ASV un Eiropas skolās kā obligātais mācību priekšmets tiks ieviesta ķīniešu valoda un ka ķīniešu un indiešu uzņēmēju sarunās komunikācijai tiks izmantota angļu valoda.
Par tālāku nākotni viņš neņemas spriest. Taču, ja ķīniešu ekspansija turpināsies, XXII gadsimts sāksies viņu zīmē.