Latvijā, par spīti dažu aktīvistu centieniem, politiskā līmenī diskusija par marihuānas legalizāciju nav izraisījusies. Kaut gan polittehnologs Jurģis Liepnieks aktīvi iestājas par to un portālā Puaro.lv pat izveidota speciāla šim jautājumam veltīta sadaļa, dzirdīgas ausis politiķu aprindās šajā jautājumā viņš nav atradis. Vēl jo vairāk - Saeimas deputāts narkologs Jānis Strazdiņš (ZZS) laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze kategoriski norādījis - Latvija ir solījusi nekad nelegalizēt marihuānu.
Marihuānas problēma Dānijā ir īpaši aktuāla Kopenhāgenas Kristiānijas rajonā jau gadu desmitiem pastāvošās hipiju komūnas dēļ. Aptuveni pirms 40 gadiem bijušajās armijas barakās nelegāli ievākušies miera un brīvības cienītāji nekad nav īpaši slēpuši savu aizraušanos ar zālīti. Kristiānijā, par spīti itin regulāriem policijas reidiem, joprojām visai atklāti tiek tirgota gan marihuāna, gan hašišs, skaidro B. Sendergords.
Redzēdama, ka spēka lietošana tikt galā ar problēmu nepalīdz, pilsētas pašvaldība jau pirms vairākiem gadiem ķērās pie alternatīvām metodēm. «Mēs domājam par 30 vai 40 valsts tirdzniecības vietām. No kā jauniešiem labāk pirkt marihuānu - no narkodīlera, kurš grib, lai viņi lieto vairāk, pērk stiprākas narkotikas, vai arī no valsts darbinieka?» Kopenhāgenas mēru sociālajos jautājumos Mikelu Varmingu citē The Daily Telegraph.
Pašvaldība pirmoreiz marihuānu centās legalizēt jau 2009. gadā, bet tai vienai pašai šādu pilnvaru nav, un toreiz valstī pie varas esošā labējā koalīcija kreisi noskaņotās pašvaldības iniciatīvu noraidījusi, Dienai paskaidroja B. Sendergords. Viņš prāto, ka jautājuma aktualizēšanās skaidrojama ar to, ka pēc nesenajām vēlēšanām valstī pie varas nākusi kreisi noskaņota valdība un Kopenhāgenas pašvaldība cer uz labvēlīgāku tās attieksmi pret savu ieceri.
Tāpēc 2011. gada novembrī Kopenhāgenas pašvaldībā atkal noticis balsojums, kurā iecere pārliecinoši atbalstīta ar 39 balsīm «par» un tikai deviņām «pret». Kaut gan The Daily Telegraph paredz, ka līdz ar to Dānijas parlamentam 2012. gada sākumā būs jābalso par šo jautājumu, B. Sendergords norāda, ka tā nebūt nav. «Protams, iespējams, ka šāds punkts parlamenta darba kārtībā var tikt iekļauts. Tam pietiktu kaut vai ar viena paša deputāta ierosinājumu, un vairāki politiķi ir izteikušies, ka par šo jautājumu varētu debatēt. Tomēr no valdošās koalīcijas nav bijuši nekādi signāli, ka tā atbalstītu marihuānas legalizāciju, un, ja balsojums notiktu, legalizācijas atbalstītāji, visticamāk, iegūtu ļoti mazu atbalstu,» skaidro žurnālists.