Kur zālīti dabūja - to gan neviens nesaka. Ja daudz runās, varot smagi norauties. Kaut gan arī nevienam nav noslēpums, ka tā saucamās vieglās narkotikas vairs nav tikai galvaspilsētas «privilēģija», tās pieejamas arī perifērijā. Uz jautājumu, kāpēc piekrituši lietot narkotikas, šo 16-17 gadu veco pusaudžu atbildes parasti ir ļoti līdzīgas - gribējies izmēģināt, kāda tad ir tā brīnumu sajūta. Ir taču dzirdēti stāsti, ka pēc kaņepīšu lietošanas varot lidot, ka rādoties zaļi cilvēciņi. Klausoties šīs naivās atbildes, tā vien liekas, ka bērniem vēl joprojām gribas multenes, kaut arī multfilmu skatīšanās laiks sen aiz muguras.
Kā pietrūkst šim bērnam, kāpēc vispār rodas vēlēšanās apreibināties? Vai pēc šī pirmā mēģinājuma sekos vēl arī otrs un trešais, līdz iestāsies pieradums?
Pirms vairāk nekā gada Daugavpilī bija satraucošs gadījums, kad nepilngadīgs pusaudzis agresijas uzplūdā ar akmeni nogalināja par sevi vēl jaunāku zēnu. Tiesas process vēl nav noslēdzies, taču neoficiāla informācija pauž, ka traģēdija notikusi apreibinošo vielu iespaidā. Zēns esot bijis mierīgs, kluss, sadursme ar likumu agrāk nav bijusi, mamma strādājot ārzemēs.
Somijā ekonomiskās krīzes laikā psihologi pastiprināti pievērsuši uzmanību tam, kādu iespaidu sociālie apstākļi (vecāku strādāšana ārzemēs, bezdarbs, nabadzība u. c.) atstāj uz bērniem un pusaudžiem, jo tā ir paaudze, kurai būs jāceļ valsts ekonomika pēc tam, kad krīze būs beigusies. Vai pie mums Latvijā nebūtu nepieciešamas šāds pētījums?
Jauna Privātās dzīves diskusija Jaunieši un narkotikas
Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra šī gada pārskats vēsta par narkotiku bumu: četri miljoni eiropiešu gandrīz ik dienu lieto marihuānu, pieaug arī otras populārākās narkotikas kokaīna izplatība. Ik gadu no tā lietošanas sekām mirst aptuveni 1000 eiropiešu. Sabiedrībā nav vienprātības. Kamēr arī Latvijā tiek apspriesta vieglo narkotiku legalizācija, psihiatri ceļ trauksmi: kaislīgiem marihuānas smēķētājiem smadzenēs rodoties šizofrēnijai līdzīgas izmaiņas. Ko par to domājiet jūs?