Visus izstādē apskatāmos darbiņus - apmēram simt piecdesmit ziepju gabaliņu, kuros iestrādāti nacionāli simboli un uzraksti (piemēram, «Latvija», «Tēvzemei un Brīvībai», «Latvijas nauda» u. c.), - radījis E. Mednis. Savukārt lietas, kas ziepēs iestrādātas, radījuši abi pārējie mākslinieki. Par eksponātu tapšanas procesu E. Mednis teic - pusgadu trenējos un eksperimentēju ar masām un formām. Caurspīdīgu glicerīna ziepju bāzi, no kuras darbi tapuši, viņš izmantojis pirmo reizi.
Mākslinieks neslēpj, ka lielākā daļa darbu ir ar sociālu un politisku nokrāsu. «Man, radot šos darbus, bija doma arī par suvenīriem. Un kādēļ gan lai tās nebūtu ziepes?» Viņaprāt, šim nolūkam itin labi noderētu tie eksponāti, ko rotā uzraksti «Latvijas parlaments - labākais pasaulē», «Latvija for sale», «Pēdējais lidostā izslēdz gaismu»… «Jā, teksti ir «melni» un ir balstīti uz pretmetiem. Kaut par to pašu Latvijas pamešanu: viens saka - vajag palikt, otrs - jābrauc prom…» Par kādu risinājumu izšķirtos pats mākslinieks? Uz jautājumu, daudz nedomājot, viņš atteic -pagaidām vēl esmu šeit, ja būs sliktāk - braukšu prom. Nekā citādi pašreizējo situāciju un valstī notiekošo, viņaprāt, ietekmēt nevar. «Protams, var pasmieties. Taču man ir ideja, kas būtu jādara, lai kaut kas mainītos. Ja gribi dzirdēt pavisam īsi: būtu jāsasauc pilsoņu kongress, nevis jāatbalsta bezjēdzīgās politiskās partijas. Taču tā jau būs pavisam cita saruna.»
Tādēļ tikmēr E. Mednis taisa ziepes: «Daru, ko varu, jo ar politiku nenodarbojos.» Viņš arī cer, ka cilvēki, kas aizies uz izstādi, pēc tam mazliet aizdomāsies. «Es neslēpju, ka šī izstāde ir politiskā protesta veids. Ar darbiem cenšos parādīt, ka visi nacionālie simboli un idejas ir absolūti degradējušās. Tādēļ man gribas aktualizēt nacionālismu un mēģināt panākt, lai latvieši saņemas un sāk kaut ko darīt. Jo pašlaik viņi necīnās, bet ļaujas depresijai. To lieliski parādīja notikums ar Neo.»
Lai gan izstāde vēl šonedēļ un nākamnedēļ būs skatāma Porcelāna muzejā (tā atrašanās vietas dēļ E. Mednis ar ironisku smaidu to dēvē par pirmo pagrīdes izstādi), mākslinieks jau domā par turpmākajiem plāniem. Droši zināms, ka jūnija sākumā ziepju kolekciju varēs apskatīt Saules muzejā, turklāt paralēli E. Mednis apsver ideju, ka ziepes varētu tikt piedāvātas kā suvenīri. «Tiesa, pašizmaksa ir tik augsta, ka man neiznāk bizness, bet politiska akcija,» viņš smejas un piebilst - Porcelāna muzejā atrodama atsauksmju grāmata, kurā ierakstīt savus ierosinājumus. Ja būs interese, mākslinieks domās par suvenīriem. Pagaidām muzejā novietotajā traukā var mest naudu. Tas būšot ziedojums Latvijai.