„Ar neapbruņotu aci redzams, ka Andrejs ir ļoti talantīgs. Negribu nevienu aizvainot, bet Andrejam ir jāmaina treneris. Ar talantu vien nepietiek, vajag arī mērķtiecīgi strādāt. Man un pārējiem PSRS sagatavošanas skolu izturējušajiem bija virkne brīnišķīgu treneru. Tagad Latvijā tādu ir ļoti maz, bet LBF viņus pat neuzrunā… Piemēram, Ilmārs Bricis ir ļoti gudrs, ar milzīgu pieredzi, bet trenē Lietuvas dāmas. Viņš varētu Rastorgujeva nenoslīpēto talantu sagatavot jaunā kvalitātē,” savu viedokli klāsta Latvijas biatlona leģenda.
Maļuhins arī dalās atmiņās par kadreizēja stafetes kvarteta (vēl arī Ilmārs Bricis, Jēkabs Nākums un Gundars Upenieks) sasniegumiem, īpaši 1998.gadā OS Nagano un 1999.gadā PČ Kontiolahti. Biatlonists ar sajūsmu atcerās, kā PČ lielā sala dēļ neviens netrenējies un visi gaidījuši, kad varēs sākt čempionātu, bet latvieši braukuši 300 km, lai varētu trenēties pazemē speciāli iekārtotā tunelī. „Sprintā mēs visiem izgriezām pogas: es ar četrām kļūdām šautuvē biju 5., Nākums - 10., Bricis - 12. un Upenieks - 14. vietā. Iedzīšanā man 4., Bricim - 6. vieta. Stafetē toreiz palikām piektie, kas ir mūsu komandas augstākā vieta. Toreiz taktiski uzvarējām i vāciešus, i norvēģus, par pārējiem nemaz nerunājot. Eh, ja pašreizējā Latvijas izlase varētu uzvarēt taktiski…"