Ar atbildību pret mežu
Vācot sēnes ēšanai, jāizvēlas tikai pazīstami atradumi, par kuriem nav ne mazāko šaubu – nav indīgi! Ik gadu Latvijā ne viens vien cilvēks saindējas, ēdot sēnes. Sēnēm, kā zināms, piemīt liela absorbētspēja (tās var būt uzsūkušas un saturēt lielu daudzumu cilvēkam kaitīgu vielu), tāpēc nevajadzētu lasīt ēšanai sēnes, kuras aug izgāztuvju, lielceļu un lielpilsētu tuvumā.
Pret sēnēm ieteicams izturēties ar pietāti, tās iegūstot pēc iespējas saudzīgi. Mikorizas sēnēm sēņotnes pavedieni neatrodas dziļi zemē, bet vijas augsnes virskārtā. Bojājot augsnes virskārtu, var tikt bojāta arī sēņotne. Sēņojot nevajadzētu pārlieku postīt arī zemsedzi. Sēņu iegūšanas paņēmienam gan nav būtiskas ietekmes uz sēņotni: nav nozīmes, vai sēnes tiek nogrieztas vai izrautas.
Speciālists skaidro, ka vienīgais, no kā mežā jāuzmanās, ir ērces. Savukārt, lai neapmaldītos, dodoties mežā, vislabāk līdzi ņemt uzlādētu mobilo telefonu un sekot kādam orientierim dabā, kas atvedīs atpakaļ pie mašīnas, piemēram, iet gar meža ceļa malu vai kādu grāvīti.
Sēnes ēd ne tikai cilvēki
Sēnes ēd vāveres, peļveidīgie grauzēji, arī citi zīdītāji. Pie sēņu kāriem dzīvniekiem pieskaitāmi kailgliemeži, vaboles. Tomēr galvenie sēņēdāji ir citi bezmugurkaulnieki. Ja sēņotāji spētu turpat mežā vienu otru no viņiem ieraudzīt, dažs sēnes, iespējams, vairs neēstu. Jā, tik tikko no zemes izspraucies, ārēji vesels, arī izķidājot it kā pavisam nebojāts sēnes augļķermenis nereti jau mēdz būt dāsni piedēts un apdēts ar dažādu kustoņu olām. Ja nebūtu sēņu, nebūtu šo kustoņu. Uz sēnēm un sēnēs Latvijā attīstās simtiem sugu divspārņu (odu un mušu) pēcnācēji, starp kuriem, protams, ir sēņodiņu kāpuri. Tautā kukaiņu kāpurus aplami dēvē par "sēņu tārpiem". Sēnēs dzīvo arī īsti tārpiņi – sīka izmēra nematodes. Daudzus no sēņu augļķermeņu iemītniekiem (oliņas, kukaiņu kāpurus, tārpiņus) cilvēki ar neapbruņotu aci nespēj ieraudzīt, tāpēc apēd, to pat nenojaušot. Šo sīkbūtņu nelielā koncentrācijā apdzīvotas sēnes nekādu ļaunumu nevienam ēdājam nenodara, bet dzīvnieciņu ievērojami "sabojātas" sēnes gan nevajadzētu lietot uzturā, jo tajās jau attīstās baktērijas. Ja sēņošanas kāre mazinājusi apetīti, vienmēr der atcerēties, ka sēņot uz mežu var doties ne tikai ar grozu un nazi, bet arī ar fotoaparātu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 14. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!