"Nav pieļaujams, ka mūs tur gūstā tie, kas ar saviem veto paralizē Eiropas ārpolitiku," sacīja ministrs, norādot, ka tie, kas tā dara, "spēlējas ar Eiropas kohēziju".
"Tāpēc es saku pilnīgi atklāti - no veto ir jāatsakās, pat ja tad nozīmē, ka arī mūs var pārbalsot."
Māss nevienu konkrētu valsti vārdā neminēja, tomēr pēdējā laikā tā bijusi Ungārija, kas vairākkārt bloķējusi ES paziņojumus ārlietās.
Pagājušajā nedēļā, pēc visa spriežot, Ungārijas nostājas sadusmots, Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Migels Bergers pauda nopēlumu Budapeštai.
"Ungārija atkal nobloķēja ES paziņojumu par Honkongu. Pirms trim nedēļām tas bija Tuvo Austrumu jautājumā. Kopējā ārpolitika un drošības politika nevar darboties uz bloķēšanas politikas pamata. Mums ir vajadzīgas nopietnas debates par to, kā tikt galā ar nevienprātību, arī kvalificētu vairākumu balsojumos," skaidroja Bergers.
Maija vidū, domstarpībām izvēršoties publiski, Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto nosodīja ES "vienpusējos" paziņojumus par Izraēlu, vienlaikus viņa ES kolēģi aicināja panākt pamieru Izraēlas un palestīniešu starpā.
Ungārija un Polija pērn draudēja uzlikt veto lēmumam par atveseļošanās fondu, kā arī visam ES budžetam saistībā ar priekšlikumu sasaistīt finansējumu ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu, to raksturojot kā "politisko šantāžu".