SestDienas salons / Diena / SestDienas salons / Diena

Par mīlestību var dziedāt arī guļus. Saruna ar Mārtiņu Braunu © DIENA (2)

Komponists Mārtiņš Brauns par Likteņdārza koncertam uzrakstīto dziesmu ar mūžībā aizgājušā režisora Uģa Brikmaņa pēdējās īsziņas vārdiem, suņu spēju pazīt dzīvu skaņu un par dziesmām, kuras nepārdos ne par kādu naudu.

Agri vai vēlu Eiropā būsim kopā © DIENA (35)

Gruzijas vēstniece Latvijā Tea Maisuradze par savas valsts ceļu uz ES un NATO, 2008. gada 7. augusta Krievijas pilna mēroga militārās agresijas sekām un šīsvasaras protestiem.

Cer sagaidīt ārpuszemes dzīvību. Saruna ar astronomu Ilgoni Vilku © DIENA (9)

Ilgonis Vilks par to, kādi jaukumi sagaida tūristu uz Mēness, kurai paaudzei ir cerības piedzīvot cilvēku uz Marsa un kāpēc mums uz galvas var uzkrist tikai mazs meteorīts.

Demokrātiski pilsoniskā garā © DIENA (21)

Mēdz teikt, ka liela daļa Valsts prezidenta panākumu ir viņa padomnieku un kancelejas veikums, jo valsts pirmā persona viena pati daudz izdarīt nevar. Jaunais Valsts prezidents Egils Levits padomnieku izvēlei pievērsies rūpīgi un pulcējis divtik plašu padomnieku loku nekā viņa priekštecis Raimonds Vējonis – līdzšinējo sešu padomnieku vietā Rīgas pilī tagad strādās desmit.

Ministra ārija tenoram. Saruna ar Nauri Puntuli © DIENA (15)

Jaunais kultūras ministrs Nauris Puntulis (57) skaidro, kādus sitienus gatavs uzņemties, sola iestāties par tiem, kuri ikdienā nebauda aplausus, un meklēt radošus, bet ne dārgus risinājumus.

Kā iemīlēt modi © DIENA

Viena no pirmajām modelēm, kas parādīja Latviju pasaulei, Asnate Smeltere, tagad sarakstījusi grāmatu par modes ceļu tepat un pasaulē, skatuves prožektoru gaismu un darba aizkulisēm

Mitoloģiskā un reālā vecmāmiņa. Saruna ar dramaturģi Justīni Kļavu © DIENA (12)

Dramaturģes Justīnes Kļavas (28) produktivitāti labticīgi var apskaust jebkurš, kas uz jautājumu par ikdienas nodarbošanos cēli atbild, ka raksta. Viņas visjaunākais darbs Vecmāmiņu valsts tika pirmizrādīts 29. jūnijā Cēsu Pilsmuižas klētī sarunu festivālā Lampa. Paredzētas izrādes arī Valmierā, Kuldīgā, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē.

Nāvessods desmit minūtēs © DIENA (17)

Represēto piemiņas kopējs Aleksejs Babijs par atšķirību starp Ļeņinu un Staļinu, latviešu spiegu ciemiem Sibīrijā, par to, ko viņš nepiedos Hruščovam, un par socioloģijas cenu.

Jāņu tīklojums bez riepām © DIENA (9)

Lai piedzīvotu Jāņus, tev pašam ir jābūt radītājam un darītājam. Bet mums arvien vairāk piedāvā visu gatavu uztaisīt priekšā, saka Julgī Stalte. Kopā ar Skandiniekiem un stilīgi latvisko Mayra goda tērpu radītāju Mairu Miķelsoni viņa aicina piedzīvot pirmās saulgriežu nakts maģiju.

Pret falšumu. Saruna ar režisoru Ģirtu Šoli © DIENA (8)

Drīz absolvējošajiem Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) programmas Dramatiskā teātra aktiera mākslas ar specializāciju leļļu teātrī studentiem jeb leļļiniekiem pēdējā laikā sekots līdzi gana daudz. Daži, iespējams, redzējuši kādu šī kursa diplomizrādi, kas tapušas režisoru Mihaila Gruzdova, Elmāra Seņkova, Kārļa Krūmiņa un Dāvida Džovancanas režijā. Daži, iespējams, sekojuši līdzi ziņai, ka diemžēl visi šī kursa aktieri nenonāks Latvijas Leļļu teātrī, kā tas sākotnēji bija paredzēts. No 2015. gadā uzņemtajiem aktieriem, kuri gatavoti kā konkrētā teātra māksliniecisko spēku atjauninājums, štatā tiks paņemti tikai četri. Viens no kursa turpinās spēlēt Nacionālajā teātrī, bet vēl viens – Rēzeknes teātrī Joriks. Šai ziņai sekoja arī toreizējā Leļļu teātra galvenā režisora Ģirta Šoļa polemika ar pašreizējo Leļļu teātra direktoru Vilni Beķeri. Šolis teātri pakāpeniski virzīja uz pārmaiņām, februārī Leļļu teātrī iestudēja izrādi Kazanova (2019), tad uzzināja, ka viņa pozīcija likvidēta.

Varbūt labāk kosmodromu. Saruna ar Intu Dālderi © DIENA (27)

Nevis kur, bet par kādu naudu būvēt koncertzāli Rīgā. Šāds ir īstais jautājums. Ja naudas valsts budžetā nav, strīdiem par vietu nav jēgas. Ir visas pazīmes, ka arī šobrīd pieejamie 23 miljoni no Eiropas fondiem var tikt novirzīti citur, – atzīst Finanšu ministra padomnieks, kādreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis. Viņš iesaka lūkoties lētāku, reālāku alternatīvu virzienā, pārbūvējot Dailes teātra vai Rīgas Kongresu nama zāli un neaizmirstot atrisināt mūziķu zemā atalgojuma problēmu. Bet vissvarīgākais ir brīdināt, ka koncertzāles projektam grasās atņemt vienīgo pieejamo finansējumu.

Dzīves dziesma piecos gredzenos © DIENA (6)

Latvijā ir ārkārtīgi daudz vietu un durvju, pie kurām ir vērts pieklauvēt, uzsver diriģents Sigvards Kļava (56). Noslēdzis vērienīgo Latvijas gredzena ciklu, viņš strādā jau ar jaunām idejām un cer, ka arī ilgi marinētā izšķiršanās par koncertzāli Rīgā ies uz priekšu

Vienas zvaigznes daudzās dzīves © DIENA (11)

Mana Grammy balva ir savējo, Latvijas cilvēku, mīlestība, saka spožā operzvaigzne Marina Rebeka, kuras neatkārtojami skaisto balsi un dziļi patiesos mūzikas lasījumus ir iemīlējuši klausītāji visā pasaulē. Tāpēc māksliniecei uzstāšanās dzimtenē vienmēr ir ļoti īpašs un abpusēji gaidīts notikums.

Paildzināts komandējums. Saruna ar diriģentu Jāni Liepiņu © DIENA

"Mans mērķis nav būt slavenam maestro. Mans mērķis ir nodarboties ar mūziku," saka diriģents Jānis Liepiņš, kurš no septembra būs Manheimas Nacionālā teātra pirmais kapelmeistars.

Latvijas visu laiku labākā maratona skrējēja Jeļena Prokopčuka pēc otrā dēla dzimšanas svētdien Rīgas ielās atgriezīsies maratona distancē. 42 gadu vecumā Jeļena turpina intensīvus treniņus, taču konkrētu sasniegumu mietiņu nav nospraudusi. "Pati sev esmu kaķis maisā," saka Jeļena.

Droši jūtos tikai tad, kad mugura ir pret sienu, – pirms sarunas izvēloties vietas pie galda, atklāj kinorežisore Dzintra Geka un paskaidro, ka čekisti viņas māti arestēja, no aizmugures uzliekot cimdotu roku uz pleca. Māte tad jau gaidīja Dzintru, varbūt kaut kas no mātes tā brīža sajūtām meitai ir ticis. Nu jau turpat 20 gadu Dzintru Geku pazīst vispirms kā izsūtīto Sibīrijas bērnu atmiņu kopēju, daudzu šai tēmai veltītu filmu un divu milzīgu sējumu Sibīrijas bērni veidotāju, regulāru ekspedīciju rīkotāju uz izsūtīto latviešu dzīves un atdusas vietām Sibīrijā. Taču viņas radošajā biogrāfijā ir arī daudz citu filmu. Pēdējās divas, Kurts Fridrihsons un Ilmārs Blumbergs, kuras pirmizrāde notika 4. maijā, veltītas māksliniekiem. Tiesa, arī viņu liktenī Sibīrijai ir liela nozīme, un Blumberga gadījumā tieši Sibīrija satuvināja mākslinieku un režisori, rezultātā tapa filma. Liktenis bija lēmis tai iemūžināt pēdējo posmu izcilā mākslinieka mūžā.

Grupas Instrumenti trešais, par diviem pārējiem parasti mazāk manāmais dalībnieks Gatis Zaķis (38) kā producents atbildīgs arī par to, kā skan liela daļa Latvijas populārās mūzikas. 15. maijā Instrumentiem iznāk jauns albums Cilvēks.

Izvēloties Tautas frontes kandidātus vēlēšanām, gandrīz vai galvenais kritērijs bija drosme – vai kandidāts nebaidīsies nobalsot par neatkarību, jo nekādus tūlītējus labumus šis balsojums nesolīja, toties iespēja tikt labākajā gadījumā aizsūtītam uz vēsākām zemēm gan nebija izslēdzama. Nākamais kritērijs bija spēja uzrakstīt likumus, jo tos mēs rakstījām no jauna, – notikumus pirms 1990. gada 4. maija atceras Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns.

Cilvēku atmiņa ir īsa, runājot par Parīzes Dievmātes katedrāles degšanu, ko dažs labs paguva nokrustīt par simbolisku "vecās Eiropas" nodegšanu, saka arhitektu biroja SIA Konvents vadītājs kopš 1993. gada, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperts Pēteris Blūms un atgādina citas lielas, bet jau stipri aizmirstas ugunsnelaimes kultūras pieminekļos.

Mēs esam krietna tauta, un, ja cits citu vairāk slavētu, tas kļūtu populārāk, ir pārliecināta reklāmas speciāliste Una Rozenbauma (39), kura stāsta arī par to, kāpēc ir feministe un kāpēc četri bērni viņai netraucē būt priekšniecei.

Šodien