Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Šonedēļ SestDienā: Labu jūlijrītu! © DIENA(8)

Sapņodami par nemirstību, cilvēki reizēm arī aizdomājas, vai tiešām būt nemirstīgam būtu tik labi, kā pirmajā brīdī liekas. To šajā dzīvē diemžēl nav iespējams pārbaudīt, bet vienu citu lietu gan varu pateikt – dzīve kopā ar nemirstīgajiem ir liels pārbaudījums mirstīgajam.Nez kāpēc vasarā man par to iznāk pārliecināties biežāk – piemēram, kad, veicot pagriezienu no mazākas nozīmes ielas uz galvenās vienvirziena ielas vai arī no stāvvietas vienvirziena ielas kreisajā malā sākot braukšanu, manai automašīnai gar ausīm, respektīvi, gar pašu automašīnas purnu, aizsvilpo kārtējais pa šo vienvirziena ielu pretējā virzienā ripojošais nemirstīgais riteņbraucējs vai riteņbraucēja.

Šonedēļ SestDienā: Ar melnu muti © DIENA(6)

Esat kādreiz gulējuši zālē un vērojuši debesis? Mākoņus, kas veido visas tās balti mīkstās figūras, aizpeld garām un mainās atkal jaunās ainavās. Veselas filmas veidojas galvā.

Šonedēļ SestDienā: Nākotnes cilvēki © DIENA(4)

Pēcjāņu zibeņi tiešā un pārnestā nozīmē pārdzīvoti. Lielbritānija nobalsojusi tā, ka pati brīnās, bet Latvijā svelme pārgājusi, arī pēc dārdiem, lietusgāzēm un gaismas bultām debesīs visi torņi turpina mierīgi stāvēt, šķiet, nekas neatgriezeniski sasperts nav, un sācies jau jūlijs. Kaut kā strauji tā temperatūra uzkāpa – nepaspējām ne attapties, kad vasara jau pilnā sparā un arī pasaules politikā iet karsti. Pieredzējušais politiķis un diplomāts Māris Riekstiņš gan saka: tagad jāievelk elpa un jāelpo dziļi, nemeklējot ikdienas sensācijas un mierīgi nogaidot.

Šonedēļ SestDienā: Apdziedāt drīkst visu! © DIENA(9)

Nemaz neesam mēs klusa un pelēka tauta, kā dažbrīd paši par sevi esam ieraduši teikt. Vismaz, ja tā no malas uz Jāņu svinēšanu paskatās. I visu nakti nodancot, i siera ritulī sauli iesiet, i papardes ziedu atrast protam. Un pāri visam dziedāt. Var jau teikt, ka tā banalitāte, bet kaut kas ar tām dziesmām mums tomēr ir. Jau asinīs un gēnos. Un, ja vēl uzvelk tādu košu, varbūt pat pašdarinātu tautastērpu un iziet gada īsākajā naktī pakalnā, ne tikai grūtumu var izdziedāt, bet visu pasauli skaņām noklāt.

Šonedēļ SestDienā: Pastrīdēties vajag © DIENA(6)

Jūs būtu gatavi strīdēties ar Dievu, ja Viņu pēkšņi satiktu? Un par ko? Par politiku, ikdienu vai filozofiju? Ir kaut kas, par ko esat tik ļoti droši, ka nebaidītos sākt diskusiju un pieļautu iespēju, ka šajā strīdā ar visvarenu pretinieku varat arī uzvarēt?

Šonedēļ SestDienā: Spēks ir matos © DIENA(2)

Varētu šķist, ka gluži kā Lāčplēsim ausīs, tā Āboltiņai matos tas spēks. Redz – nogrieza, un partijai reitings krīt, pati līderes krēslu zaudē. Bet nav tik vienkārši. Atpazīstamībai ir gan plusi, gan mīnusi, politiķe lepni saka SestDienai un, gandrīz uz jebkuru jautājumu atbildot, pagūst arī pati sev uzsist uz pleca.

Šonedēļ SestDienā: Mīti un patiesība © DIENA(8)

Kas ir izdomāts, kas īsts? Kādus trikus atmiņa ar mums izspēlē, un vai paši to vispār pamanām? Nav nemaz tik sen, kad bērni vēl savā starpā apsprieda leģendas par melnām volgām ar skeletiem tajās, tā īsti līdz galam nekad nenoticot, ka tie varētu būt tikai joki, un pat visnotaļ nopietnu un cienījamu radu sanākšanās un mazajās mājas viesībās karstākais temats pie siļķes kažokā bija Nezināmi Lidojoši Objekti un Mazi Zaļi Cilvēciņi. Tagad par zaļajiem cilvēciņiem gan runājam jau pilnīgi citā nozīmē, bet, redz, varbūt abas leģendas kaut kā ir saistītas – varētu papētīt.

Šonedēļ SestDienā: Nekarāties gaisā © DIENA

Vieni sauc par zirga galvām, otri saka, ka mums visiem seši kāju pirksti, bet mēs nepaliekam atbildi parādā un mūžīgi smejam par pirmo neizsakāmo lēnību. Anekdotes par to, ko latvieši domā par igauņiem, ko igauņi par lietuviešiem un lietuvieši par latviešiem, visi būs kaut reizi dzirdējuši. Bet ko mēs – trīs Baltijas valstis – cita par citu sakām, ja metam jokus pie malas?

Šonedēļ SestDienā: Bez mīlestības nedzīvojiet © DIENA(25)

Visi sūdi atkāpjas, ja ir mīlestība! – pārliecinoši un stingri saka rakstniece Inga Gaile. Un valdība nedrīkst noteikt, ar ko gulēt. Punkts. Kādi gan argumenti vai iebildumi varētu būt pret tik (citējot jau drusku aizmirstus klasiķus) "cietu" pārliecību?

Šonedēļ SestDienā: Sveiks maijā! © DIENA(2)

Īss ir brīdis pavasarī starp 4. un 9. maiju, vēl īsāks nekā tas laikaposms, kad 4. maijs Rīgā bija lielāki svētki nekā 9. maijs un Latvijas galvaspilsētas mēri nerotājās ar Georga lentītēm, lai gan vēl nebijām ne NATO, ne Eiropas Savienībā, ne Stambulas konvencijā, kas nu gatava aizsargāt manas tālajā bērnībā nepiepildāmās tiesības iet sieviešu pirtīs un tualetēs, ja vien mans iekšējais konstrukts atbilst šai vēlmei.

Šonedēļ SestDienā: Labrīt! © DIENA(6)

Vai esat redzējuši Nastavševa brīnišķīgo izrādi Vecene? Ja esat, tad droši vien neapstrīdēsiet apgalvojumu, ka pirms dažām dienām laiks laukā bija tieši tik harmsisks kā Vecenes pirmajā ainā, kas sākās ar to, ka viens no aktieriem izskrēja plāna vidū un pārlaida pār lūpu, precīzākajās izrādēs trāpīdams pa kādam šļakstam pirmajā rindā sēdošajiem uz kurpēm.

Šonedēļ SestDienā: Mazā cinīša spēks © DIENA(9)

Diezin vai tam mūsu sencim, kuram pirmajam ienāca prātā slavenais izteiciens par mazajiem cinīšiem, kas var sagāzt lielu vezumu, bija kāda nojausma par atomu grandiozo spēku. Šajās dienās aprit 30 gadu kopš Černobiļas sprādziena, kas ne tikai skarbi nodemonstrēja šo izcili mazo "cinīšu" postošās iespējas, bet arī sagandēja tūkstošiem cilvēku dzīvi, piedevām uzskatāmi parādot, ka ir tādi spēki, kuru ļaunumu tā īsti var aptvert tikai laika gaitā.

Šonedēļ SestDienā: Kai mozi bārni © DIENA(1)

"Kas uotruoks – zyrgs voi mašine?" Šis eksistenciālais jautājums, domāju, kādu laiku varētu būt nodarbinājis ne tikai katru kārtīgu lauku puiku, bet krietni plašāku publiku. (Paldies Dievam un, domāju, pie viena arī Svētajam Jurim, ka empīriskā ceļā tam ir atrasta atbilde un tā pat ir iemūžināta kinolentē.

Šonedēļ SestDienā: Mūsu laika hercogi © DIENA(3)

Ir tādi cilvēki, par kuriem vispār nav iespējams domāt citādi, kā tikai ieliekot viņus ideālās situācijās, kas ir ārpus laika un ikdienas. Piemēram, Imants Lancmanis. Pieminot viņu, uzreiz jādomā par hercogiem un prinčiem rožu vidū lēni staigājam pils parkā, galma mūziku un aristokrātu zudušo (vai varbūt vēl zūdošo) laiku.

Šonedēļ SestDienā: Tur jau tas joks © DIENA(1)

Kas ar mums notiek, ja no traģēdijas mūs šķir vien īss sprīdis? Ja ietiepīgi izbēgam no nāves? Ko varam teikt, ja esam ierauti cīņā, kuru neesam izvēlējušies? Vai mums tomēr ir tiesības būt laimīgiem? Nikolā Ozano dzīvo Briselē, Shārbēkā. Ar viņu nekas nav noticis. Šie ir viņa jautājumi dienās pēc pagājušajā nedēļā Beļģijas galvaspilsētā nograndušajiem sprādzieniem.

Šonedēļ SestDienā: Par dārzkopību un pilīm © DIENA(2)

Kas ir vislabākais psihoterapeitiskais pretkrīzes līdzeklis? Skaidrs, ka dārzkopība. Vismaz latvietim. Vismaz Salaspilī, jo mūžam smaidīgais Salaspils Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns tam ir staigājošs pierādījums. Lai cik ilgi ievilktos ziema ārā, viņa oranžērijā pavasaris ir vienmēr, un par tur atrodamajiem brīnumiem pats botāniķis stāsta tā, ka ne tikai pavasari, bet pat tropus spēj pieburt.

Šonedēļ SestDienā: Ideālā pasaule © DIENA(4)

Savulaik mēdzu iztēloties un pie sevis spriest, kādi izskatītos cilvēki, ja viņiem būtu astes. Joprojām domāju, ka, atstāti bez tām, esam negodīgi apdalīti. Nu, iedomājieties, cik daudz krāsaināku un arī vienkāršāku tas padarītu dzīvi – pavisam viegli varētu pateikt, kurš draudzīgs un uz jokiem noskaņots (nebēdnīgi kūļīga aste), kurš tikko izbārts (kājstarpē iežmiegta), kurš drusku augstprātīgs un stīvs (stingri izslieta) un kurš jau trešo dienu ar sievu kašķējas (drusku tā kā noplukusi aste). Tas jau, kā pie kaķiem, jūs sakāt? Bet kurš teicis, ka kaķu pasaule nav ideāla?

Šonedēļ SestDienā: Labrīt! © DIENA(7)

Marta sākums ir papilnam apstiprinājis manu pirms nemaz ne tik daudziem gadiem izveidojušos pārliecību, ka marts ir ziemas mēnesis. Tad jau aizvadītais februāris bija vairāk pavasaris. Laikam ar iepriekšējo priekšstatu par martu kā pirmo pavasara mēnesi biju inficējies no latviešu bērnu literatūras, tostarp nupat aizklapētā padomju bērnu žurnāla Zīlīte, kura marta numurus ikreiz rotāja pūpolīšu un sniegpulkstenīšu zīmējumi un attiecīgi dzejolīši, tāpēc ikreiz, kad marts uzglūnēja ar kādu nāvīgu lāsteku sākumā vai metru biezu sniega kārtu beigās, tā šķita negodīga rīcība no starptautiskā imperiālisma puses.

Šonedēļ SestDienā: Latvietis, krievs un ukrainis © DIENA(60)

Pirms vēl bija anekdošu sērijas par blondīnēm un vidējiem latviešiem, bija joki par visdažādākajām situācijām, kas vienmēr sākās ar stāsta varoņu tautību uzskaitījumu: "Latvietis, krievs un…" Viņi mūžīgi iekūlās visdažādākajās situācijās, no kurām katrs izkūlās pa savam. Stereotipu atražošana, teiksiet? Varbūt.

Šonedēļ SestDienā: Suminājumi un statuetes © DIENA(11)

Kāda atšķirība starp Boņuku un Oskaru? Principā jau nekāda, ja nu vienīgi materiāls – viens no Latgales māliem taisīts, otrs Holivudas zelta apspīdēts. Viss pārējais kopīgs – tā ir atzinība par talantu, par īpašu varēšanu, par uzdrošināšanos mēģināt un piemēru pārējiem. Gluži tāpat kā vēl pavisam svaigi Berlīnē režisora Renāra Vimbas filmas _Es esmu šeit nopelnītais Kristāla lācis_. Mazliet pārfrāzējot slavenus teicienus par vēsturiskiem notikumiem, pat varētu teikt – maza statuete cilvēkam, liela iedvesma pārējiem.