Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Finanses

Bezkontakta karte un virtuālā saziņa ar banku © DIENA(8)

Eiropas Savienības dalībvalstīs moderno tehnoloģiju ienākšana finanšu sektorā norit visai atšķirīgos tempos. Piemēram, Skandināvijas valsts Zviedrija jau ir kļuvusi starptautiski slavena ar to, ka tur sistemātiski tiek īstenota pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem, un gan valsts galvaspilsētā Stokholmā, gan citviet visai ierasta ir tāda situācija, ka samaksāt par pirkumu var ar maksājumu karti, bet maksāt skaidrā naudā ar zviedru kronu banknotēm un monētām vispār nav iespējams. Savukārt Dienvideiropā, piemēram, Portugālē, var gadīties piedzīvot pretēju situāciju – par pirkumu iespējams norēķināties vien skaidrā naudā ar eiro banknotēm un monētām, bet maksājumu kartes ne vienmēr un ne visur tiek pieņemtas.

Biržā atkal pērk zeltu © DIENA(5)

Pagājušajā gadā pasaules investīciju vidē vērojamā konjunktūra nav metusi līkumu arī zelta tirgum. Pēc tam, kad gadiem ilgi dzeltenais metāls nebaudīja pasaules finanšu tirgus labvēlību, pagājušā gada rudenī finanšu tirgus noskaņojums strauji mainījās, un kopš novembra vidus zelta cena ir pieaugusi par 8–9%, ceturtdien, 7. janvārī, atrodoties pie 1320 ASV dolāru (ap 1165 eiro) atzīmes par Trojas unci, tā sasniedzot augstāko līmeni kopš pagājušā gada jūnija.

Ringolds Balodis un Lauma Bērziņa kļūs par ABLV Bank likvidatoriem(14)

Likvidējamās ABLV Bank likvidatora amatā iecelts Ringolds Balodis un Lauma Bērziņa, savukārt darbu atstās Elvijs Vēbers, aģentūrai LETA pavēstīja bankā. Bankā norādīja, ka ABLV Bank akcionāri otrdien nolēma veikt izmaiņas bankas Likvidācijas komitejas sastāvā. Ar informāciju par jaunajiem likvidatoru amata kandidātiem ir iepazīstināta arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas dažādu kritēriju vidū vērtē arī Bērziņas un Baloža profesionālo pieredzi, izglītību un reputāciju. Vienlaikus ABLV Bank pārstāvji atzīmēja, ka Vēbers atstās likvidatora amatu, ņemot vērā vienošanos, kas noslēgta viņam stājoties amatā.

Ekonomists: Būs vētra vai lietus, saulei spīdot?(1)

Aizvadītais gads Latvijas ekonomikā bija lielisks. IKP pieaugums varētu būt paātrinājies par 0,1 vai 0,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar jau tā ļoti ievērojamo attīstības tempu 2017. gadā jeb 4,6%. Luminor prognoze 2018. gada sākumā bija 4,3%. Prognoze par ekonomikas attīstības tempu 2019. gadā šobrīd ir 3,6%. Ņemot vērā to, kas notiek Latvijā, drīzāk gribas prognozi palielināt, bet, skatoties uz pasaules ekonomikas ziņām — samazināt.

2019. gads pasaules fondu biržās ir iesācies uz optimisma viļņa © DIENA

Pesimisms, kas pasaules fondu tirgos bija vērojams pagājušā gada beigās, vismaz šķietami ir pazudis. Pasaules lielajos akciju tirgos gads ir iesācies visnotaļ pozitīvā gaisotnē. Ja raugāmies uz pasaules finanšu artēriju – Volstrītu, tad redzam, ka tās investoru noskaņojuma barometri – indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor’s 500 – laika posmā no pagājušā gada beigām līdz 23. janvārim pieauguši attiecīgi par 5,4% un 5,3%.

Eiropas Komisija devusi atļauju Blackstone iegādāties Luminor Bank(1)

Eiropas Komisija (EK) atļāvusi ASV investīciju kompānijai Blackstone iegādāties Igaunijas Luminor Bank, kurai ir filiāles Latvijā un Lietuvā, otrdien paziņoja EK. "EK atbilstoši apvienošanās regulai atļāvusi ASV Blackstone Group iegādāties Igaunijas Luminor Bank, kļūstot par tās vienīgo kontrolējošo īpašnieku," sacīts EK paziņojumā.

"Salikto procentu" spēks © DIENA(8)

Palielinoties valsts ekonomiskajai aktivitātei, arī iedzīvotāju ienākumu līmenis turpina celties, kas rada labvēlīgākus apstākļus tam, lai nākotnes uzkrājumiem atvēlētu vairāk naudas. Tiesa gan, pēdējā laikā ieguldījumu veikšanu apēno globālās finanšu tirgus norises, kas atstājušas visai negatīvu iespaidu arī uz pensiju plānu ienesīgumu.

ABLV bankai Luksemburgā atrasts pircējs(7)

Šā gada 8. janvārī likvidējamā ABLV Bank un Duet Group Limited noslēdza līgumu par 100% ABLV Bank Luxembourg, S.A. akciju iegādi, portālu Diena.lv informēja bankas pārstāvji.

Balstās uz ilgtspējīgiem ieņēmumiem © DIENA

Iepriekšējais gads Latvijas banku sektorā aizritēja ar nelielu trauksmes piedevu saistībā ar ABLV Bank darbības pēkšņo pārtraukšanu un nerezidentu līdzekļu aizplūšanu. Tomēr nevienu brīdi nav radušās nopietnas šaubas par banku sektora stabilitāti. Šis sektors turpina attīstību, banku ieņēmumiem pieaugot, bet pašām kredītiestādēm meklējot jaunas biznesa nišas un piedāvājot jaunus pakalpojumus.

Gaidāms nervozs gads © DIENA

Valūtu krīzes Turcijā un Argentīnā, virtuālās valūtas bitkoina cenas sabrukums, kā arī lejupslīdošas akciju cenas aizvien uzskatāmāk liek domāt, ka attieksmei pret visumā riskanta rakstura finanšu ieguldījumiem jākļūst daudz piesardzīgākai. Līdz ar to nevar izslēgt, ka pēc iepriekšējos gados ieilgušā akciju un cita samērā augsta investīciju riska finanšu instrumentu cenu kāpuma šis vēl tikko sākušais gads būs tāds, kas tirgus dinamikas atspoguļojumā tiks ierakstīts ar mīnusa zīmi.

Inflācija strauji necelsies © DIENA

Lai arī pēdējie pāris gadi Latvijā sevi pieteikuši ar vērā ņemamu inflāciju, jāatzīst, ka dzīves dārdzība aug stipri lēnākos tempos, kā tas noticis pagājušajā desmitgadē – brīdī, kad piedzīvojām patēriņa ekonomikas burbuli. Toreiz īslaicīgi gada inflācija spēja pārsniegt pat 15% robežu, savukārt tagad šis skaitlis ir apmēram piecas reizes mazāks. Lai arī pieaugošās aktivitātes būvniecībā un darba algu kāpums paver zaļo gaismu straujākam patēriņa cenu kāpumam, eksperti izsaka viedokli, ka būtisks inflācijas lēciens izpaliks arī šogad un dzīves dārdzība augs visai mēreni.

Tikt pie bankas konta ar selfiju © DIENA

"Biometrijas tehnoloģijas attīstās, arī sensoru daudzums, kas ir mums apkārt, turpinās palielināties – tas, ko varam izmantot pie identifikācijas un autentifikācijas. Ja mēs tagad izmantojam vienu metodi, piemēram, pirksta nospiedumu, nākotnē tā varētu apvienoties ar citām metodēm," autentifikācijas tendences Raivim Vilūnam atklāj bankas Citadele E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš.

Strautiņš: Latvijas ekonomikā ir iespējams gandrīz viss

Šodien statistiķi ir precizējuši un papildinājuši iepriecinošo 3. ceturkšņa ekonomikas kopainu. IKP gada griezumā audzis par 4,7%, bet pret iepriekšējo ceturksni — par 1,7%. Domājams, ka arī šogad kopumā IKP pieaugums būs 4,7%, bet nākamgad — nedaudz zem 4%. Ļoti līdzīgi domā arī OECD, kura ir mūsu makro prognozes visnesenāk atjaunojusī starptautiskā organizācija.

SEB banka: Pozitīvas perspektīvas par spīti riskiem un augošajai nenoteiktībai

Laiks starp ātro novērtējumu un precizētajiem datiem ir devis statistiķiem iespēju uzrādīt nedaudz piezemētāku, kaut joprojām strauju ekonomikas izaugsmi – 4,7%. Šāds kāpums ir arī mērot visu trīs ceturkšņu veikumu. Jāpiezīmē, ka, lai arī kāpums ir iespaidīgs, teju pusi kāpuma veido būvniecības un nodokļu devums.

OECD Latvijai prognozē straujāko IKP izaugsmi Baltijā arī turpmāk(5)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien prezentētajā jaunākajā globālās ekonomikas apskatā OECD Economic Outlook 2018 Latvijai joprojām prognozē straujāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Baltijas valstu vidū 2018.-2020. gadā, attiecīgi 4,7% 2018. gadā, 3,9% 2019. gadā un 3,3% 2020. gadā. Salīdzinājumam, Igaunijā – 3,3% 2018. gadā, 3,5% 2019. gadā un 2,3% 2020. gadā, kamēr Lietuvā – 3,4% 2018. gadā, 2,9% 2019. gadā un 2,6% 2020. gadā, portālu Diena.lv informēja Ekonomikas ministrijā.

Jo ilgāk aug ekonomika, jo karstāk iet darba tirgū(1)

Turpinoties straujai ekonomikas izaugsmei, turpina augt pieprasījums pēc darbiniekiem, savukārt darbaspēka rezerves pamazām izsīkst. Darba tirgū iet arvien karstāk. Arvien biežāk darba specifikai un piedāvātajam atalgojumam atbilstoša darbinieka piemeklēšana ir īsts izaicinājums darba devējiem.