Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Dienas komentārs

Šķeltnieki © DIENA(5)

Maija pēdējā nedēļa bija zīmīga ar šķelšanos pāris valdošo partiju rindās. Vispirms tas skāra valdības koalīcijā esošo KPV LV, kuru iepriekš pametušajiem pievienojās vēl divas deputātes, tad Rīgas domē valdošo Saskaņas/GKR koalīciju, no kuras par nepaklausību tika padzīti uzreiz četri deputāti, starp kuriem arī Rīgas vicemērs. Tiesa, laika ietvars laikam ir vienīgais faktors, kas šos gadījumus vieno.

Kas patiesībā notiek Rīgas domē? © DIENA(19)

Paņemt savos apskāvienos balto un pūkaino latvisko mazākumu un tik ilgi ap to berzēties, līdz tas kļūst vienmērīgi pelēks, ir veca Saskaņa "tēva" un politisko spēļu dinozaura Jāņa Urbanoviča taktika, kuru ir iemācījusies arī jaunā saskaņiešu paaudze. To Saskaņa (S) un Gods kalpot Rīgai (GKR) šobrīd patiesībā Rīgā piedāvā valdības koalīcijas partijām, liekot priekšā pārdalīt ietekmi un "strādāt kopā rīdzinieku labā" jeb "izmantot brīdi, lai nestu pārmaiņas galvaspilsētā" pēc tam, kad četru deputātu izslēgšana S/GKR vairākuma koalīciju Rīgas domē (RD) naktī uz piektdienu pēkšņi padarīja par mazākumu.

Globālās pasaules tehnoloģiskā sadalīšana © DIENA(7)

Paziņojot par gatavību liegt Ķīnas gigantam Huawei pieeju plašam spektram ASV un plašākā nozīmē arī Rietumvalstu tehnoloģiju, ASV prezidents Donalds Tramps ir jūtami paātrinājis pasaules sadalīšanos tā dēvētajās tehnoloģiskajās zonās.

Prezidents un ekonomika © DIENA(16)

Atbilstoši prognozēm Saeima šonedēļ Valsts prezidenta amatā ievēlēja Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Diskusijās, kas bija saistītas ar Valsts prezidenta vēlēšanām, daudz uzmanības tika pievērsts Latvijas ekonomiskajām problēmām. Var jau brīnīties, kādēļ gan, jo Valsts prezidenta atbildības lokā ekonomisko jautājumu nav un par tiem atbild valdība. Tomēr, kā mēdz sacīt, daudz tiek runāts par to, kas ir sabiedrībai aktuāls, un, nenoliedzami, Latvija ir to ES dalībvalstu vidū, kurās būtiska problēma ir nabadzība, bet svarīgs izaicinājums – sabiedrības labklājības paaugstināšana.

Uzticības avanss © DIENA(20)

Egils Levits Valsts prezidenta vēlēšanās uzvarēja pārliecinoši, saņēma Latvijai netipiski lielu politiskās uzticības avansu. Runājot sporta terminoloģijā, ātri izvirzījās vadībā un visu distanci pārliecinoši noturēja vadību, neatstājot konkurentiem ne mazākās izredzes pietuvoties.

Nevajag pārspīlēt "alkotūrisma" nozīmi © DIENA(9)

Igaunijas valdības lēmums no šāda gada 1. jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmi gan stiprajiem, gan vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem radījis savdabīgu paniku mūsu tirgotāju cunftē, kas tagad prognozē teju nacionāla mēroga traģēdiju.

Uzvaras (ne)konvertēšana © DIENA(4)

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas pretēji pirms tām paustajām bažām ir noslēgušās ar pārliecinošu sistēmisko partiju uzvaru, tomēr atklāts paliek jautājums par uzvarētāju spēju attaisnot balsojuma rezultātus ilgtermiņā.

Atklājas birokrātiskās vājības © DIENA(33)

Lai Latvijā mazinātos ēnu ekonomika, valsts sektoram ir jāpierāda visiem iedzīvotājiem, ka nodokļos iekasētā nauda tiek tērēta jēgpilni. Šādu apgalvojumu gadu gaitā daudzkārt izteikuši gan tautsaimniecības eksperti, gan dažādu valdību ekonomikas ministri. Arī pašreizējais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro Dienai nesen sacīja: "Ir svarīgi, lai mūsu sabiedrībā izveidotos pārliecība, ka nodokļos iekasēto naudu valsts sektors iztērē iedzīvotāju labā . (..) Maksājot nodokļus, cilvēki grib no valsts sektora pretī saņemt kvalitatīvus pakalpojumus." Savukārt to, ka mūsu valstī ēnu ekonomika joprojām ir būtiska problēma, atklājis maijā publiskotais, ikgadējais Stockholm School of Economics in Riga pētnieku Arņa Saukas un Tāļa Putniņa veidotais Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs.

Jaunie atkal apspēlēti © DIENA(20)

Izskatās, ka valsts līmeņa politikā aizvien lielāku lomu spēlē Jaunā Vienotība (JV) un nacionālā apvienība _Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA). Pārējie var klusu smilkstēt kaktiņā par savu bezspēcību, nevarību, kļūdām un vējā palaistām iespējām. It īpaši tie politiskie spēki, kas skaļi sevi pieteica pērn Saeimas vēlēšanās, – viņu iecerētā politiskās varas maiņa ir izgāzusies. Reālu pārmaiņu vietā viņi spējuši piedāvāt vien to, ko tautā sauc par teijāteri un atbilstoši arī novērtē. Spilgts pierādījums tam ir pat nule aizvadītās Eiroparlamenta vēlēšanas.

Koalīcijai trīs dienas, lai savāktos © DIENA(11)

Piecu koalīcijas partiju ārkārtīgi atšķirīgie panākumi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās noteikti ir mazinājuši pirms sestdienas vērojamo apetīti šos rezultātus tulkot kā vērtējumu valdības darbam un atsevišķu partiju politikai. Šie rezultāti ir ļoti neproporcionāli partiju esošajai ietekmei vai vismaz varas apetītes līmenim valdībā un, visticamāk, var tikt izmantoti, lai to vēlreiz pārskatītu. Politisko nestabilitāti tas var un, iespējams, arī nesīs, kas gan paradoksālā kārtā automātiski nenozīmē, ka no tā cietīs valsts intereses.

"Gaidīšanas svētki" © DIENA

Neatkarīgi no tā, vai šo tekstu sanāk lasīt drukātajā avīzē dienu pirms vēlēšanām vai internetā vēlēšanu dienā, vai vēlāk, tas jebkurā gadījumā būs jau pēc vēlēšanu kampaņas noslēguma un dod mums iespēju mazliet pavērtēt, kādi tad bijuši šie vēlēšanu "gaidīšanas svētki".

Turcija galīgās izvēles priekšā? © DIENA(20)

Nupat ASV oficiāli paziņoja, ka Turcijai tiek dotas divas nedēļas laika, lai tā atteiktos no Krievijas zenītraķešu sistēmu S-400 iegādes. Pretējā gadījumā Ankarai tiek solītas gan nopietnas ekonomiskās, gan politiskās sekas – līdz pat izslēgšanai no Ziemeļatlantijas alianses jeb NATO.

Dubļos iestigušie taksometri © DIENA(10)

Nepieciešams sakārtot taksometru jomu! Taksometru bizness ir viens no tiem Latvijas tautsaimniecības segmentiem, kurā ēnu ekonomika izpaužas ļoti spēcīgi. Taksometru konkurences cīņā joprojām tiek izmantotas XX gadsimta deviņdesmito gadu metodes. Situācija ar taksometru pakalpojumiem pie Starptautiskās lidostas Rīga grauj mūsu galvaspilsētas tēlu! Šādi apgalvojumi taksometru jomai tiek veltīti laiku pa laikam. Mainās finanšu ministri, satiksmes ministri un ekonomikas ministri, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta vadības pārstāvji, bet taksometru bizness aizvien tiek atzīts par visai necivilizētu.

Ieguldījumos jāuzņemas aizvien lielāki riski © DIENA(3)

Pasaules ekonomikas realitāte var nešķist pārāk iepriecinoša tiem, kas vēlas krāt un pelnīt ar iepriekšējos gadu desmitos ierastām metodēm, ieguldot naudu dažāda rakstura konservatīvajos finanšu instrumentos, piemēram, Latvijā tik ierastajos banku depozītos. Šis ieguldījuma veids sāka zaudēt ienesīgumu iepriekšējās un šīs desmitgades mijā, kad, cīnoties ar iepriekšējās pasaules finanšu krīzes sekām, monetārie uzraugi – centrālās bankas – bija līdz rekordzemiem līmeņiem samazinājuši procentu likmes un uzsāka triljoniem dolāru, eiro un citu valūtu injekcijas finanšu sektorā ar mērķi kāpināt kreditēšanas apjomus un atdzīvināt ekonomiku.

Seniors kā budžeta bieds © DIENA(15)

Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar "aplokšņu" algām pagājušajā gadā lēšami 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk nekā gadu iepriekš, kad šāda veida nodokļu zaudējumi sasniedza 927,01 miljonu eiro, atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķiniem, vēsta portāls Delfi un vienlaikus citē VID vadītāju Ievu Jaunzemi: "Latvijai nav dārgu derīgo izrakteņu, ko var izdevīgi pārdot, tāpēc vienīgais veids, kā segt izdevumus par veselības aprūpi, izglītību, drošību un daudzām citām vajadzībām, ir nodokļu veidā samaksātā nauda."

Vēlētāji kā darba devēji © DIENA(16)

Jau pavisam drīz, trešdien, 22. maijā, sāksies iepriekšējā balsošana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, bet sestdien, 25. maijā, klāt būs galvenā vēlēšanu diena. Par astoņām Latvijai paredzētajām EP deputātu vietām cīnās kopumā 246 kandidāti no 16 sarakstiem, vēsta Centrālā vēlēšanu komisija. Ņemot vērā konkurenci, neviens no kandidātiem nevar relaksēti paļauties, ka tieši viņam ievēlēšana ir droši garantēta.

ASV maldi Latvijas reālpolitikā © DIENA(21)

Draudzīgais un neatslābstošais grūdiens, ko mūsu stratēģiskais partneris ASV sniedz Latvijai, lai tā uzlabotu banku uzraudzību, ir apsveicama lieta, kas, godīgi īstenota, gan no mūsu amatpersonu, gan pašu amerikāņu puses, nenoliedzami, tikai vairos Latvijas drošību. Tomēr šai ASV partneru palīdzībai acīmredzami sāk pietrūkt caurredzamības, konsekvences un vietējās specifikas jeb reālpolitikas lamatu pārzināšanas.

Intereses pret principiem © DIENA(33)

Iepriekšējās nedēļas nogalē Eiropas Padomes (EP) Ministru komitejas sesijā Helsinkos pārliecinošs vairākums EP dalībvalstu ārlietu ministru atbalstīja rezolūciju, kura paredz atjaunot Krievijas balsstiesības EP, kas tika apturētas 2014. gadā notikumu Ukrainai piederošajā Krimas pussalā dēļ.

Aizsardzības ultimāts Eiropai? © DIENA(13)

Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības sekretāra vietniece Elena Lorda nesen nosūtīja Eiropas Savienības (ES) augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos vēstuli ar nepārprotamu mājienu, ka apvienotā Eiropa var rēķināties ar ekonomiskām un politiskām sekām, ja turpinās attīstīt savus projektus aizsardzības jomā.

Plānot atklāti un godprātīgi © DIENA(3)

Valsts kontroliere nule nākusi klajā ar virkni pārmetumu valsts institūcijām. Tos vienojošais motīvs: izveidojusies tendence noteiktām, neapšaubāmi vajadzīgām lietām paredzēto valsts budžeta finansējumu tērēt kam citam vai arī izdomāt naudas izmaksu iemeslus. Vienā gadījumā stāsts ir par to, ka Salaspils kodolreaktora likvidācijai paredzētā nauda tērēta ārvalstu filmu uzņemšanai un kvadriciklu iegādei, bet otrā – ka, piemēram, prokuroriem maksātas piemaksas pie algas pat par sapulču apmeklēšanu.

Noslēpumainais vidusslānis © DIENA(34)

Par to, ir vai nav mūsu sabiedrībā vidusslānis, nesen tika diskutēts Rīga TV24 raidījumā Preses klubs, un raidījuma dalībnieku uzskati kā bija atšķirīgi, tā arī palika atšķirīgi, svārstoties amplitūdā – "nav nekāda vidusslāņa, pat augstskolu profesori ir nabadzīgi" un "vidusslānis Latvijā ir, tikai nedzīvo kā Holivudas filmās".

Nevaram un negribam atgriezties 20.gadsimta deviņdesmitajos © DIENA(35)

Bēdīgi ir tas, ka satiksmes ministrs ieklausās nevis profesionāļu viedoklī, bet tādu cilvēku viedoklī, kuriem nav eksperta kvalifikācijas, un tas liek domāt, ka ministrs vēlas dzirdēt tikai to, kas saskan ar viņa paša viedokli, teic va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes loceklis Aivars Strakšas.

Kārtējās "fiksās idejas" populisma vārdā © DIENA(8)

Savdabīgu ideju "uzģenerējuši" trīs Saeimas deputāti no Attīstībai/Par!, kuri iesnieguši priekšlikumu paaugstināt nodokli tiem dzērieniem, kuri satur vairāk par pieciem gramiem cukura uz 100 mililitriem. Ar akcīzes nodokli jau pašlaik apliek bezalkoholiskos dzērienus, izņemot augļu un dārzeņu sulas un nektāru, dabīgos ūdeņus un minerālūdeņus, mākslīgos minerālūdeņus bez cukura, citu saldinātājvielu vai aromātisko vielu piedevas, savukārt šī jaunā ideja nozīmē, ka izmaiņas varētu skart arī sulas un mākslīgos minerālūdeņus. Taču, par laimi, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kas šo "fikso ideju" skatīja pagājušajā nedēļā, tomēr izvēlējās saprātīgāku ceļu – pirms jautājuma tālākas skatīšanas uzklausīt Veselības ministrijas (VM) viedokli.

Stratēģiskā suverenitāte © DIENA(26)

Jaunā sparā uzliesmojis ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, draudot ar nopietnām sekām visai globālajai ekonomikai. Turklāt cerību, ka konfliktam tiks atrasts kāds ilgtermiņa risinājums, ir ļoti maz.

Ko gaidām no jauniešiem? © DIENA(9)

Nesen plašas diskusijas izraisīja gan portālā TvNet publicētā intervija ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kandidāti Rebeku Kiršteinu (JV) Neļausim vecākajai paaudzei izlemt mūsu vietā!, gan citu gados ļoti jaunu politisko iesācēju izpausmes sociālajos medijos. (Jāpiebilst, ka Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati liecina: vidējais vecums 2019. gada EP vēlēšanu kandidātiem Latvijā ir 48,3 gadi, visjaunākajam cilvēkam, kas kandidē šajās vēlēšanās, ir 21 gads, bet visvecākajam – 79 gadi. Tā ka vecuma amplitūda ir visai plaša.)

Bezvēja periods pirms jaunām nepatikšanām © DIENA(9)

Daudzās jaunās valdības ministru darbībās šajās pirmajās nu jau nedaudz vairāk nekā 100 darba dienās ir dominējis publicitātes moments, sākot ar tiltu slēgšanu, mēru atstādināšanu, valsts kapitālsabiedrību valžu atlaišanu un sociālo tīklu piekliegšanu ar dažādiem lozungiem. Jautājums, vai un cik ilgi aiz saukļiem par cīņu pret citu nesaimnieciskajiem lēmumiem iespējams paslēpt pašiem savas sapņu pilis par brutālu saimnieciskās ietekmes pārdali un vecu parādu maksāšanu labvēļiem, ko vispār jau pieņemts saukt par korupciju.

Tuvāk tautai? © DIENA(11)

Pretēji vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (A/P) rīkojumam apturēt Jelgavas novada un Ikšķiles domes lēmumus rīkot iedzīvotāju aptauju par administratīvi teritoriālo reformu, jo aptauju nolikumi it kā pārkāpjot likumu, Ikšķilē šāda aptauja notikusi, un tajā 98,45% dalībnieku balsojuši par novada saglabāšanu.

Līderu cīņa pie finiša © DIENA(2)

Svētku un brīvdienu seriāls aiz muguras, un, šķiet, ar pārsteigumu daudziem nāk apjausma, ka tūlīt, tūlīt jau norisināsies Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Arī mediji un interneta saziņas rīki gluži kā pēc vienota mājiena «pārslēgušies» uz šo tēmu – nu vai ik dienu kāds rīko diskusijas, publicē intervijas, pauž viedokļus, vērtējumus. Parādās arī visai pretrunīgi socioloģisko aptauju dati, ko vieni tūdaļ steidz izmantot savā pašslavināšanās kampaņā, citi apšauba, jo acīmredzot uz viņiem vai viņu favorītiem attiecinātie skaitļi nav gadījušies tik labi, kā gribētos. Kā šajā situācijā neapmaldīties? Viennozīmīgas atbildes nav.

Vienošanās liktenis Eiropas rokās © DIENA(8)

Sākot ar aprīļa beigām, prognozējami ir pieaugusi spriedze ASV un Irānas attiecības. Mazināt šo spriedzi var vadošās Eiropas valstis – Vācija, Francija un Lielbritānija –, kuras nonākušas grūtas izvēles priekšā.

Vai eksministrei izdosies? © DIENA(13)

Viena no intrigām, kas vijas ap 25. maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, saistās ar to, vai EP deputātu vidū izdosies iekļūt kādreizējai ekonomikas ministrei, iepriekšējās valdības finanšu ministrei un pašreizējai Saeimas deputātei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS). Tas, cik balsu EP vēlēšanās iegūs Reizniece-Ozola, netieši parādīs, kāda ir mūsu sabiedrības attieksme pret nodokļu reformu, jo reforma tika sagatavota laikā, kad šī politiķe vadīja Finanšu ministriju. Tiesa gan, ir būtiski ņemt vērā, ka nodokļu reforma netapa slepenībā Smilšu ielas nama kabinetos, bet gan tika apspriesta ar valdības sociālajiem partneriem un dažādiem ekspertiem, turklāt noteicošo lēmumu pieņēma 12. Saeima.