Esat salīdzinoši nesen apstiprināts CSP vadītāja amatā – kāds ir jūsu skatījums uz CSP pašreizējo un arī nākotnes lomu dažādu valstī pieejamo datu pārvaldībā, to izmantošanā. Šķiet, CSP ir tā iestāde, kur nekādu lielu inovatīvo revolūciju arī uztaisīt nevar, tā ir specifiska iestāde, jūs strādājat ar dažāda veida skaitļiem, tā teikt – sausiem cipariem, to apkopošanu, glabāšanu. Aiz šiem cipariem, protams, stāv reāli cilvēki, reāls bizness.
Jūs pieminējāt tos sausos ciparus. Te jāņem vērā, ka daļa no informācijas apjoma – apmēram puse no tā, ar ko strādā CSP, – ir aptaujas, kurās ir sentiments, cilvēku viedoklis. Šiem skaitļiem tad, kad tos atspoguļo šādi, protams, iedzīvotāju skaits ir skaitlis. Bet viens no tādiem ļoti vērtīgiem rīkiem ir, piemēram, uzņēmēju sajūta par to, kas notiek ekonomikā.
Tas ir tā saucamais sentimenta mērījums, ko mēra LTRK?
Jā, CSP veic šīs aptaujas, arī LTRK paši mēra šo sentimentu. Un tā ir plaša aptauja, kurā tiek intervēti iedzīvotāji, uzņēmēji par viņu sajūtām, kāda ir pašreizējā situācija, kādas ir viņu nākotnes prognozes, piemēram, kā mainīsies produkcijas pārdošanas apjomi. Un no šī sentimenta var redzēt, ka šīm cilvēku sajūtām ir ļoti cieša korelācija ar IKP – faktiskie IKP dati pēc tam seko [atbilst] šai sajūtai.
Tas, ko parasti pārmet statistikai, ka tie ir tikai pliki skaitļi. Nē! Tas, kas iztrūkst [statistisko datu apkopojumā], protams, ir stāsti. To dara jau analītiķi, prezentācijās liek klāt arī emocijas un stāstus. Bet mēs strādājam ne tikai ar vienkārši cilvēku skaitu, mums ir arī dati par to, ko cilvēki domā, ko grib.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena piektdienas, 26. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60