Dānijas, kurā pēdējos gadus pastāvējusi viena no ierobežojošākajām imigrācijas politikām Eiropas Savienības valstu vidū, valdība šogad jau nākusi klajā ar vairākām iniciatīvām, kas padara to vēl stingrāku. Iekšlietu ministrija ierosinājusi likumgrozījumu projektu, kas paredz 10 gadu laikā samazināt nerietumnieku izcelsmes iedzīvotāju skaitu pilsētu nelabvēlīgajos rajonos līdz 30%, lai novērstu paralēlu sabiedrību veidošanos.
Pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas būtu objektīvi jāizvērtē dati un tie ir jāsaprot, tāpat kā risku interpretācija. Līdz šim Eiropā pieņemti vairāki lēmumi pārtraukt vakcinācijas gaitu ar AstraZeneca vakcīnu. Latvijas Zāļu valsts aģentūras un Imunizācijas valsts padomes pārstāvji par pamatu iepauzēšanai nosauc risku drošībai. Pēc Oksfordas/AstraZeneca vakcīnas lietošanas vismaz 37 cilvēkiem ir radušies potenciāli dzīvībai bīstami asins recekļi.
Par Covid-19 apkarošanu, Veselības ministrijas (VM) kļūdām un sociālā dialoga trūkumu Rolanda Pētersona saruna ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Valdi Keri.
Beidzot! Šķiet, šādas un līdzīgas izjūtas 18. martā pārņēma daudzus Latvijā, uzzinot, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns ir uzdevis veikt pārbaudi, lai izvērtētu ''visus apstākļus, kas saistīti ar vakcīnu pret Covid-19 iegādi un tās rezultātā radušos situāciju''.
Pēdējās pāris nedēļās vakcīnu skandāla sakarā sabiedrības doma ar dažādiem līdzekļiem tiek veidota par labu tam, ka atbildība par kļūdainiem lēmumiem jānes konkrētiem ierēdņiem. Prom no gadu gadiem ilgušās cīņas par politisku atbildību pretī jaunai teorijai, ka ir kāda visvarena un viltīga ierēdņu elite, kura apved ap pirkstu spožus un godīgus politiķus.