Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Tuvplānā

Kaut ko sasodīti atgādina. Saruna ar Imantu Daksi © DIENA(1)

"Zini, man ir bijis arī tā, ka dzirdu kaut kur rādžiņā kādu dziesmu – kaut ko sasodīti atgādina… Kaut kas baigi, baigi pazīstams. Intriga – bāc, kas šis bija par gabalu? Es taču zinu! Un tad es saprotu – tas taču esmu es. Tas tāpēc, ka to dziesmu ir daudz." Dziesminieks Imants Daksis (35) piedāvā jaunu albumu Ass, kurā pats sevi ķidājot kā vēl nekad – tas esot tik atklāti kā izģērbšanās, sevis graizīšana, vemšana un ģībšana kameras priekšā vienlaikus.

Vismaz tā kārtīgi pagrūda © DIENA

Amerikā virtuālajā realitātē veidotā filma stāsta par latviešu rokgrupas Pērkons lomu Padomju Savienības sabrukšanā. Tās režisors Korijs Makleods ir pārliecināts – šis stāsts ir liecība par to, kā radoši cilvēki var mainīt sabiedrību arī šodien un ne tikai Latvijā.

Dzejas dienu fenomena septiņas dzīvības © DIENA

Atkal klāt ir Dzejas dienas, Rainis atkal man pie vienas... Dzejas apbrīnojamo popularitāti Latvijā pagājušā gadsimta 60.–80. gados ir vieglāk apjaust, ja ņem vērā faktu, ka Dzejas dienas tika un aiz inerces joprojām tiek rīkotas septembra sākumā, tātad vienlaikus ar sēņu augšanas kulmināciju.

Pirmais septembris bez skolas © DIENA(5)

Upītes ciemam Latvijas pierobežā šis ir pirmais mācību gads bez skolas. Vecākiem un skolotājiem acīs asaras, emociju daudz. Tomēr kā šāds lēmums ietekmēs ne tikai bērnu, bet arī konkrētās vietas turpmāko nākotni? Žurnāls SestDiena un laikraksts Diena sāk rakstu sēriju par to, ko ilgtermiņā nozīmē skolu slēgšana.

Lūdzu, biļete uz pārsteigumu! © DIENA

Kopš vidusskolas gadiem atminos majestātiskā kinoteātra Splendid Palace apmeklējuma rituālu, un viena no neatņemamām tā sastāvdaļām ir arī biļešu pārbaude. Šodien biļešu kontrolieri ne tikai kinoteātros, bet arī sabiedriskajā transportā, lidostās un citviet pamazām kļūst par izzūdošu profesiju, to vietu ieņemot ieejas karšu lasītājiem, skeneriem vai mobiliem kabatas mākslīgajiem intelektiem.

Tērauds pret ozoliem © DIENA(4)

Pretrunīgi vērtētā simtgades projekta Laika priekškars pie Nacionālā teātra autors Holgers Elers par kokiem un mākslu pilsētā, strīdiem ar opozicionāriem un to, kas Rīgā būtu jāmaina un jāsakārto.

Ko gribu, to daru © DIENA(31)

Ir pēcpusdiena. Agra Daņiļeviča deju skolā Dzirnas pa bariņiem ierodas vidusskolas vecuma meitenes uz mēģinājumu. Pats Daņiļevičs sēž lielā telpā pie galda, sasveicinās ar katru ienācēju, pajoko, papļāpā, pa vidu atbild arī uz maniem jautājumiem un ik pa laikam ar pārējo organizatoru komandu apspriež nu jau pavisam drīz gaidāmo izrādi No zobena saule lēca. Lai gan Dziesmu un deju svētki beigušies, viņš joprojām ir grūti sazvanāms, nepārtraukti iegrimis darbos.

Filmas mūžs, cilvēka gadi © DIENA

Dokumentālais kino kā dzīve pēc nāves jeb vecmeistaru atstātie tilti uz zudušu laiku un mūžīgiem jautājumiem. tā varētu raksturot dokumentālo filmu Laika tilti. Režisore Kristīne Briede (48) to kopā ar kolēģiem veidojusi no Baltijas valstu režijas lielmeistaru arhīvu materiāliem.

Viens tu neesi karotājs © DIENA(5)

Šogad Laiks Ziedonim apbalvojumu zinātnē saņēmusī pētniece Maija Dambrova ir Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadošā pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes profesore. Dambrovas vadītā laboratorija devusi ieguldījumu Latvijas slavenās eksportpreces – mildronāta – darbības mehānisma izpētē, bet par dopinga skandālu, kas pasaules medijos uzliesmoja pirms pāris gadiem, viņa nebēdājas, jo Latvija sevi vienalga varēja parādīt kā zāļu radīšanā spējīgu valsti.

Valsts ir kaut kas vairāk © DIENA(7)

Apmeklētāju bija vairāk nekā Muzeju naktī – ne bez gandarījuma pirmās dienas interesi par 4. maijā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās atklāto Latvijas muzeju kopizstādi Latvijas gadsimts raksturo viens no izstādes veidotājiem, Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Dr. hist. Toms Ķikuts.

Mūsdienu ieroču nesēji © DIENA

Dokumentālā filma Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule ļauj ielūkoties profesionālās šosejas riteņbraukšanas "melnstrādnieku" ikdienā un emocijās. "Jau sacensību sākumā viņi nolemti neveiksmei, bet netaupa spēkus, lai palīdzētu uzvarēt komandas līderim," gregaru misiju trasē raksturo filmas veidotāji. To, ka velobraucēju komandās pienākumi sadalīti smalki, atzīst arī Latvijas sportisti, kuri pieredzējuši ne vienas vien sacensības.

Gudram cilvēkam nekad nav labi © DIENA(5)

Ja cilvēks vēlas, viņš var pretoties ideoloģijai, uzsver kinorežisors Aleksejs Germans jaunākais (41). Pašreizējo situāciju Krievijā viņš komentē izvairīgi, taču savā jaunākajā filmā Dovlatovs runā gan par cenzūru, gan emigrāciju un citiem jutīgiem jautājumiem.

Cilvēka mērogs. Saruna ar diriģentu Imantu Resni © DIENA

Pupu mizas, cik slikta Vējonim angļu valoda, saka diriģents Imants Resnis. Viņš sajuties kā vidējais latvietis un uzrakstījis pašskatu par to, kas Latvijā svarīgs, kas interesants, smieklīgs un nejēdzīgs. Arī par mūziku, patiešām garšīgiem kartupeļiem un politiku.

Pat zīmoli un rozā dzegužpulksteņi: Pērles krāmu bodītēs un tirdziņos © DIENA(1)

Latvijā ir kāda zelta ādere, par kuru skaļi neviens nerunā. Ļaudis tajā rokas slepeni, jo lepoties ar šo nodarbi nepiedien, – bet velti! Visapkārt ir milzumdaudz krāmu tirdziņu, piparbodīšu un lietotu preču veikalu, kuros glabājas lepni zīmoli, unikāli vintage retumi un spožas dizaina pērles. Vajadzīga tikai degsme, vērīga acs un pacietība meklēt.

Lūriņa šņorbēniņos © DIENA(2)

Nacionālā teātra prīma Dita Lūriņa-Egliena jubilejā uzdāvina sev brīvību, stāsta par samīlēšanos igauņos, uzglūnētājiem uz Liepājas robežas un to, kā viņa aizmirsusi elpot.

Latvija zem palmas © DIENA(2)

Arī viens cilvēks var pārstāvēt visu valsti. Tieši tā varētu teikt par Renāti Auziņu, kuru kādas nelielas itāļu pilsētiņas iedzīvotāji asociē ar Latviju. Un labi, ka tā, – ņemot vērā sievietes iznesīgumu, šāda reprezentācija mums par skādi nenāk.

Nerunāt jauno vietā © DIENA

Medijpratība, kas sevī iekļauj gan prasmes patērēt un radīt ziņu saturu, gan pilsonisko aktivitāti, dažkārt tiek minēta kā risinājums teju visām mūsdienu nedienām. Sen neviens arī vairs nestrīdas, ka gudra mediju izmantošana jāmāca jau skolas solā. Tomēr pētījumi atklāj, ka nereti priekšstati par jauniešu paradumiem internetā ir greizi un līdz ar to arī labi domātie padomi savu mērķi nesasniedz.

Vairāk Tuvplānā