Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Tuvplānā

Nav pietiekami ar zāģi un cirvi © DIENA(1)

Šī gada septembrī Marks Sosārs, igauņu režisors un operators, Pērnavas kinofestivāla vadītājs un Pērnavas Jaunās mākslas muzeja dibinātājs, uz pāris dienām viesojās Rīgā. Viņš ir viens no varoņiem Kristīnes Briedes un Audrus Stoņa filmā par Baltijas poētisko dokumentālo kino Laika tilti (nule tā tika arī pie Lielā Kristapa statuetes kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma). Sosārs bija ieradies uz tās pirmizrādi Latvijā, taču ne tikai. Uz Rīgu viņš bija atbraucis arī, lai uzņemtu pāris epizožu savam topošajam projektam par Brīvības pieminekli.

Latvijas interneta tēvs © DIENA(10)

Par latviskumu Amerikā, operāciju kaķim, Latvijas interneta pirmsākumiem un virtuālās realitātes izmantošanu cilvēku dzīvības glābšanai – mediķis un Vašingtonas Universitātes lektors Pauls Aleksanders Keire.

Nemaz nav slikta kombinācija © DIENA(1)

Grupa Dzeltenie pastnieki izdod jaunu albumu Nepieklājīgā meitene, kas tapis no 1981. līdz 2018. gadam. Laika mašīna? Drīzāk vilciens, kura lokomotīvē vai vagonos skan seni pavadījumi, Jura Boiko un Hardija Lediņa dzejoļi, šodienas balsis...

Palikšu Latvijā © DIENA(5)

Amerikāņu diriģents Kristofers Volšs-Sinka (27) pirms trim gadiem pārcēlies uz dzīvi šeit, jau lieliski runā latviski, apprecējis latvieti, nule šeit izveidojis jaunu kori un gatavojas arī sēņot

Māmuļa trijos gadsimtos © DIENA(2)

150 gadu jubileju svin vecākā latviešu organizācija, Latvijas valsts šūpulis – Rīgas Latviešu biedrība. Tās pirmā nama pamatos tika iemūrētas labākās latviešu avīzes.

Mūzika man ir dzīves nepieciešamība. Saruna ar Andri Nelsonu © DIENA(28)

Pēc sešu gadu pārtraukuma dzimtajā Latvijā atkal uzstāsies mūsu pasaulslavenais diriģents Andris Nelsons. Latvija ir iekļauta Eiropas turnejā, kurā diriģents šomēnes dodas kopā ar vienu no pasaulē vecākajiem un izcilākajiem mūziķu kolektīviem – Leipcigas Gewandhaus orķestri, kura mākslinieciskā vadītāja amatā viņš stājās šā gada februārī.

Ar skatu uz Ameriku © DIENA(11)

Pieci jauni Latvijas džeza talanti pirms trim gadiem uzsāka studijas slavenās džeza mūzikas izglītības mekās Bostonā un Ņujorkā. Trim no viņiem izdevies izcīnīties līdz pēdējam kursam. Savu karjeru viņi vēlas veidot ASV un visā plašajā pasaulē.

Ar vienu kreklu © DIENA(17)

Fakts, ka Lidija Lasmane-Doroņina (93) izvirzīta Nobela Miera prēmijai, atgādina par stājas nozīmi cilvēka dzīvē jeb, citiem vārdiem sakot, morālo mugurkaulu. Padomju varas opozicionāre un bijusī politieslodzītā ir viena no 320 izvirzītajiem kandidātiem šim apbalvojumam, kura laureāts tiks paziņots 5. oktobrī. Par viņu uzņemtā filma līdz mēneša beigām pieejama portālā filmas.lv.

Kaut ko sasodīti atgādina. Saruna ar Imantu Daksi © DIENA(3)

"Zini, man ir bijis arī tā, ka dzirdu kaut kur rādžiņā kādu dziesmu – kaut ko sasodīti atgādina… Kaut kas baigi, baigi pazīstams. Intriga – bāc, kas šis bija par gabalu? Es taču zinu! Un tad es saprotu – tas taču esmu es. Tas tāpēc, ka to dziesmu ir daudz." Dziesminieks Imants Daksis (35) piedāvā jaunu albumu Ass, kurā pats sevi ķidājot kā vēl nekad – tas esot tik atklāti kā izģērbšanās, sevis graizīšana, vemšana un ģībšana kameras priekšā vienlaikus.

Vismaz tā kārtīgi pagrūda © DIENA

Amerikā virtuālajā realitātē veidotā filma stāsta par latviešu rokgrupas Pērkons lomu Padomju Savienības sabrukšanā. Tās režisors Korijs Makleods ir pārliecināts – šis stāsts ir liecība par to, kā radoši cilvēki var mainīt sabiedrību arī šodien un ne tikai Latvijā.

Dzejas dienu fenomena septiņas dzīvības © DIENA

Atkal klāt ir Dzejas dienas, Rainis atkal man pie vienas... Dzejas apbrīnojamo popularitāti Latvijā pagājušā gadsimta 60.–80. gados ir vieglāk apjaust, ja ņem vērā faktu, ka Dzejas dienas tika un aiz inerces joprojām tiek rīkotas septembra sākumā, tātad vienlaikus ar sēņu augšanas kulmināciju.

Pirmais septembris bez skolas © DIENA(6)

Upītes ciemam Latvijas pierobežā šis ir pirmais mācību gads bez skolas. Vecākiem un skolotājiem acīs asaras, emociju daudz. Tomēr kā šāds lēmums ietekmēs ne tikai bērnu, bet arī konkrētās vietas turpmāko nākotni? Žurnāls SestDiena un laikraksts Diena sāk rakstu sēriju par to, ko ilgtermiņā nozīmē skolu slēgšana.

Lūdzu, biļete uz pārsteigumu! © DIENA

Kopš vidusskolas gadiem atminos majestātiskā kinoteātra Splendid Palace apmeklējuma rituālu, un viena no neatņemamām tā sastāvdaļām ir arī biļešu pārbaude. Šodien biļešu kontrolieri ne tikai kinoteātros, bet arī sabiedriskajā transportā, lidostās un citviet pamazām kļūst par izzūdošu profesiju, to vietu ieņemot ieejas karšu lasītājiem, skeneriem vai mobiliem kabatas mākslīgajiem intelektiem.

Tērauds pret ozoliem © DIENA(4)

Pretrunīgi vērtētā simtgades projekta Laika priekškars pie Nacionālā teātra autors Holgers Elers par kokiem un mākslu pilsētā, strīdiem ar opozicionāriem un to, kas Rīgā būtu jāmaina un jāsakārto.

Ko gribu, to daru © DIENA(31)

Ir pēcpusdiena. Agra Daņiļeviča deju skolā Dzirnas pa bariņiem ierodas vidusskolas vecuma meitenes uz mēģinājumu. Pats Daņiļevičs sēž lielā telpā pie galda, sasveicinās ar katru ienācēju, pajoko, papļāpā, pa vidu atbild arī uz maniem jautājumiem un ik pa laikam ar pārējo organizatoru komandu apspriež nu jau pavisam drīz gaidāmo izrādi No zobena saule lēca. Lai gan Dziesmu un deju svētki beigušies, viņš joprojām ir grūti sazvanāms, nepārtraukti iegrimis darbos.

Filmas mūžs, cilvēka gadi © DIENA

Dokumentālais kino kā dzīve pēc nāves jeb vecmeistaru atstātie tilti uz zudušu laiku un mūžīgiem jautājumiem. tā varētu raksturot dokumentālo filmu Laika tilti. Režisore Kristīne Briede (48) to kopā ar kolēģiem veidojusi no Baltijas valstu režijas lielmeistaru arhīvu materiāliem.

Viens tu neesi karotājs © DIENA(5)

Šogad Laiks Ziedonim apbalvojumu zinātnē saņēmusī pētniece Maija Dambrova ir Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadošā pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes profesore. Dambrovas vadītā laboratorija devusi ieguldījumu Latvijas slavenās eksportpreces – mildronāta – darbības mehānisma izpētē, bet par dopinga skandālu, kas pasaules medijos uzliesmoja pirms pāris gadiem, viņa nebēdājas, jo Latvija sevi vienalga varēja parādīt kā zāļu radīšanā spējīgu valsti.

Vairāk Tuvplānā