Februāra beigās ažiotāžu izraisīja separātiskajā Piedņestrā (oficiāli – Piedņestras Moldāvu Republikā) sasauktais visu līmeņu deputātu kongress un tā pieņemtā rezolūcija. Tās galvenais punkts paredz vērsties "pēc aizsardzības" pie Krievijas, proti, tās Federācijas padomes un Valsts domes (attiecīgi parlamenta augšpalātas un apakšpalātas). Īpaši rezolūcijā arī uzsvērts fakts, ka starptautiski neatzītajā Piedņestrā dzīvo ap 220 tūkstošiem Krievijas pilsoņu. Kopējais šī reģiona iedzīvotāju skaits – 500 līdz 600 tūkstoši cilvēku (dažādos avotos aplēses ir dažādas).
Medijos šī rezolūcija nekavējoties tika salīdzināta ar notikumiem Ukrainas austrumos, kad pie Maskavas pēc palīdzības vērsās pašpasludināto Doneckas un Luhanskas tautas republiku separātisti, un atgādināts, ka tieši šādi "lūgumi" beigās kļuva par formālo iemeslu Krievijas iebrukumam Ukrainā. Tagad starp šiem notikumiem un pašreizējo situāciju Moldovā tiek vilktas paralēles, kā arī – un nebūt ne pirmo reizi – vērtēts visu ieinteresēto pušu militārais potenciāls.
DEPUTĀTU KONGRESS
Šis, jāpiebilst, bija septītais visu līmeņu deputātu kongress Piedņestras (kā separātiskas un prokrieviskas teritorijas) 35 gadu pastāvēšanas vēsturē. Iepriekšējais kongress tika sasaukts 2006. gadā – kad Piedņestrā notika referendums par vēršanos pie Maskavas ar lūgumu iekļaut to Krievijas sastāvā. Arī pārējie kongresi tikuši sasaukti dažādos nozīmīgos brīžos, galvenokārt laika posmā pēc PSRS sabrukuma, tādēļ plaši izskanējušās bažas, ka arī šī kongresa gaitā var tikt pieņemts kāds radikāls lēmums, nav pārsteigums. Turklāt, lai arī oficiāli Piedņestras lēmumu pieņemšanas struktūrā šie deputātu kongresi nekādu lomu nespēlē un separātistu pamatlikumā nav iekļauti, faktiski tā ir nozīmīgākā institūcija starptautiski neatzītajā teritorijā, kas tiek sasaukta tikai ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanai vai apstiprināšanai.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 8. - 14. marta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!