Bija ārkārtīgi sirdi plosoši redzēt, kā cieš tauta, kas cīnās par savu neatkarību un identitāti. Bet es arī biju liecinieks ukraiņu drosmei, izturībai, nelokāmajai pārliecībai un apņēmībai cīnīties gudri un godīgi, – saka komponists Džeikins Edvards Pusons. Kara postu Ukrainā viņš skatījis, pērn piedaloties humānās palīdzības misijā. Godinot Ukrainas tautas varonīgo cīņu un sasaistot to ar Latvijas brīvības atgūšanas ceļu, viņš arī radīja skaņdarbu Himna aplenktajai pilsētai, ko orķestris Rīga pirmatskaņoja koncertā Latvijas Republikas proklamēšanas dienā 18. novembrī.
Dzimis ASV un izaudzis Singapūrā, Džeikins Edvards Pusons nonāca Eiropā, lai studētu Dānijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā. Tur izdzirdējis un iemīlējis Baltijas valstu komponistu mūziku, viņš devās uz Latviju, lai studijas turpinātu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA). Nu jau divpadsmit gadu viņš Latviju sauc par savām mājām.
No kurienes nākat un kādi vēji jūs atpūta uz Latviju?
Es piedzimu Luiziānā ASV 1983. gadā malaizietes un amerikāņa ģimenē. Abi mani vecāki ir radoši autori – mana māte ir rakstniece, māksliniece, dizainere un izdevēja, savukārt tēvs ir teoloģijas profesors, mūzikas instrumentu būvētājs, ģitārists un arī vairāku grāmatu autors. 1990. gadā, kad man bija septiņi gadi, ģimene pārcēlās uz Singapūru, kur pavadīju nākamos 20 gadus, izaugot par jaunu vīrieti.
Vecāki mani bieži veda uz baznīcu, tāpēc dzīvo mūzikas izpildījumu pieredzēju galvenokārt lūgšanās un liturģijā. Pusaudža gados sāku apmeklēt underground pasākumus un sev atklāju skaļu un disonējošu mūziku, smago metālu un pankroku. Divpadsmit gadu vecumā sāku spēlēt bungas: iesākumā tā pavadīju lūgšanu dziedājumus baznīcā, bet ap 21 gada vecumu sāku publiski uzstāties smagā metāla rokmūzikas koncertos.
Sāku komponēt dziesmas un izveidoju rokgrupu Firebrands, kas Singapūrā tolaik guva ievērojamus panākumus. Mēs uzstājāmies Singapūrā un visā Dienvidaustrumāzijā un drīz jau piedalījāmies festivālos Taivānā, Austrālijā, Dubaijā, Indijā un ASV – Holivudā un Ņujorkā. Sapratis, ka varu komponēt mūziku savā prātā, bet neprotu pierakstīt, mācījos spēlēt taustiņinstrumentus. Apmēram gada laikā pašmācībā apguvu arī mūzikas teoriju, izmantojot ABRSM (Associated Board of the Royal Schools of Music) mācību grāmatas, un galu galā pieteicos kompozīcijas bakalaura studijām vairākās Eiropas universitātēs. Mani pieņēma Dānijas nacionālajā mūzikas akadēmijā Kopenhāgenā, un 2010. gadā 27 gadu vecumā pametu vecāku mājas Singapūrā, lai dotos uz Kopenhāgenu.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 29. novembra - 5. decembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!