Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Latvieša sapnis © DIENA(1)

Lūk, šīs nedēļas SestDienas ekspresaptaujā noskaidrojām, ka, izrādās, lielās līnijās nemaz tik drūmi un nelaimīgi Latvijas iedzīvotāji nejūtas. Vai tas varētu nozīmēt, ka par spīti visam, kas ikdienā "nekad nenotiek tā, kā vajag" un ko "noteikti varētu labāk", latvieša sapnis par labu dzīvi tomēr lēnu garu piepildās? Ja tā, kas tad tajā sapnī ietilpst un kā vēl trūkst? Vai tas ir ulmaniskais "savs stūrītis, sava zemīte" vai tomēr kaut kas transformējies, pārprogrammējies līdz ar 21. gadsimta tehnoloģijām un jau pavisam cits?

Saistviela ir svarīga © DIENA

Viena ministra bažas nav apstiprinājušās, arī cita stingro nostāju neatkarīgas instances apgāž, tad vēl it kā tik cieši solīta atbalsta trūkums augstām amatpersonām un visam pa vidu aktieru dumpis teātra laukā un skaļa aiziešana.

Labrīt! © DIENA(7)

Žēl, ka negausīgajiem kapitālistiem nevar uzvelt atbildību arī par dinozauru izmir­šanu, jo tad klimata apturētāju rindas papildinātu arī tie, kam pasaulē vairāk par visu rūp estētis­kā dimensija. Dino­zauru attēlošanā cilvēka iztēle ir krietni pārspējusi pašas dabas izdomu, tāpēc arī sāpe par šo fantāzijas objektu iznīcināšanu būtu jo lielāka. Varbūt Grētai Tūnbergai vajadzēja uzstāties nevis savā mūžīgajā micītē, bet dinozaura cepurītē, tad visi daudz uzskatāmāk saprastu, par kādiem zaudējumiem ir runa.

Labrīt! © DIENA

Es nekad nebiju vēlējusies pievērsties politikai. Man nebija ne mazākās nojaus­mas, kas notiek politikas virtuvē un ar kādām rakstu­ra īpašībām jābūt apveltī­tam profesionālam politi­ķim, – savā atmodas vēstuļ­grāmatā Vēstules no XX gadsimta atzīstas šā SestDienas numura varone Marina Koste­ņecka, rakstniece un publiciste, kuras vārdu atmodas laikā zināja ikviens, tāpēc viņa uzskatīja, ka atteikšanās kandidēt Tautas frontes sarakstos būtu vēlētāju nodevība. "Teikšu bez liekuļošanas – kaut kādā ziņā šāda tautas atzinība neapšaubāmi glaimoja arī manai patmīlībai, savukārt par tiem samazgu spaiņiem, kas man uz galvas tiks izgāzti, jau sperot pirmos soļus politikā, toreiz vienkārši neaizdomājos (..)

Tomēr, līdzko mans vārds pa īstam tika iekļauts Tautas frontes kandidātu sarakstos, man adresētu draudu un lāstu plūdi tūlīt pat pārrāva butaforiskā padomju politkorektu­ma trauslo aizsprostu. Uz laikrakstu, televī­zijas un radio redakcijām, uz Rakstnieku savienību un man uz mājām pienāca naidī­gas Interfrontes atbalstītāju vēstules. Pirmos apvainojumus (sak, visi krievi bez izņēmu­ma apriori ir latviešu nācijas ienaidnieki) sāku saņemt arī no latviešiem, kas bija "atmodušies" un alka atriebības."

Atkal klāt ir Dzejas dienas! © DIENA(1)

Atkal Rainis mums pie vienas… Šodien Dzejas dienām vairs nav tā pretstāves spara, kāds bija 60. gados un līdz pat 80. gadu beigām, kad cilvēki nāca, lai dzirdētu Ēzopa valodā izteiktās latviešu brīvības alkas, jo tā bija vienīgā legālā iespēja tādas izteikt.

Līdz pat indēšanai © DIENA

Teikt, ka it kā mazajā Latvijā trūktu skaļu skandālu un gribētājiem nebūtu par ko mēles trīt, nudien nevar. Turklāt – tas attiecas gandrīz uz jebkuru jomu, sākot ar tik piezemēti netveramajām politikas spēlēm un beidzot ar pavisam reālām aizturēšanām, kur kādreiz apmierinātu un smaidīgu augstu šefmaņu sejas pēkšņi izstiepušās jau pavisam citās grimasēs.

Starp rindām! © DIENA

Dīvaini, bet fakts, ka laikmetā, kad analfabē­tisms vismaz šajos platuma grādos vairs nav ne pieņemams, ne arī kas ierasts, bet lasītprasme pieder pie izglītības pamatiemaņu komplek­ta, tik daudz tomēr jārunā par lasīšanu. Tā īpaši jāveicina. Pat kampaņas jāveido. Par to jādis­kutē. Un jādomā, kā popularizēt.

Par roku jūru un mums © DIENA

Trīsdesmit gadu kopš Baltijas ceļa. Pirmajā mirklī šķiet – ko tur daudz atzīmēt un īpaši atcerēties. Līdz apaļajiem piecdesmit vai pat bībeliskajiem četrdesmit vēl krietni pietrūkst. Tomēr jāatzīst, ka trīs desmitgades ir gana ilgs laiks – tie, kas tajā laikā vēl bija mazi bērni un pusaudži, nu jau kļuvuši par visaktīvāko sabiedrības daļu, pieņem lēmumus un piedalās valsts vīzijas veidošanā. Kurp tā mūs ved?

Bembista sapņi © DIENA(5)

Cik bieži jūs lamājaties? Esat piefik­sējuši, kuros gadījumos bez stiprā­ka vārda neiztiekat un kad atklājat jaunus apvāršņus savā leksikas krājumā? Iemeslu jau netrūkst – va­sara pārāk īsa, uz ceļiem bedres un kur-tie-velosipēdisti-skatās, politiķi ne tādus lēmu­mus pieņem, vajadzīgajā brīdī neviens nepalīdz, un vispār – arī laika vienmēr par maz, apkārt vieni vienīgi nejēgas… Tiešām jāatzīst – ir mirkļi, kad bez tāda sulīga, patiesi un no sirds nākuša, vārda nu­dien nekādi neiztikt.

Labrīt! © DIENA(2)

Ja homeopātijas princips ir ārstēt līdzīgo ar līdzīgo, vai tas nozīmē, ka sasitumi būtu jāārstē ar beisbola nūju? – reiz vaicājis kāds homeopāti­jas noliedzējs un saņēmis atbildi: protams, tikai beisbo­la nūjai jābūt zobbirstītes lielumā, homeopā­tija taču. Šajā SestDienas numurā uzzinām, ka eirobirokrāti, kam līdz šim daudz labāk par reālu problēmu risināšanu padevās gurķu izliekuma leņķa regulēšana, ir saņēmuši dūšu un ķērušies klāt arī šai leģendārajai pseidozi­nātnei. Ja viņiem veiksies, no homeopātijas var palikt tikai anekdotes, kā šī par lidmašī­nu, kuras salonā ieskrien stjuarte, sauc: "Vai te ir kāds homeopāts?" un uz jautājumu, kas noticis, atbild: "Astrologam slikti!"

Labrīt, biedri! Sāksim rīta vingrošanu! © DIENA(2)

Pēdējās desmitgadēs visā pasaulē aizvien vairāk uzmanības pievērš sportošanas blakus efektiem, – savu rakstu šajā SestDienas numurā sāk Iļja Poļakovs, iedvesmojies no vislielākās starptautiskās futbola nometnes Football for Friendship jeb Futbols draudzībai apmeklējuma.

Labrīt! © DIENA

Tagad atceroties laiku, kad amerikāņi lidoja uz Mēne­si, varu arī konstatēt, kurā klasē mums skolā sākās pastmarku krāšanas drudzis, jo viena no iekārojamākajām past­markām bija Savienoto Valstu 10 centu marka ar astronautu, kurš nokāpj uz Mēness virsmas, un uzrakstiem lieliem burtiem UNITED STATES un FIRST MAN ON THE MOON.

Pēdējais bītls © DIENA

Atzīstu ziņa, ka tapis pasaulē pēdējais leģendārais Beetle auto­mobilis, man lika kaut kā sa­skumt. Ne tāpēc, ka ēras beigas, vienkārši kaut kādas jaukas tās "moģīlītes" bija. Nu tādas, ka gribējās pasmaidīt katru reizi, kad ielās sanāca ieraudzīt. Tagad bieži tik līdzīgie auto, no kuriem lielākā daļa no aizmugures gluži vienkārši izskatās pēc štancētām bulciņām, tādas emocijas nerada. Vai tas nozīmē, ka skaistums cīņā ar praktis­kumu zaudējis? Negribētos ticēt. Turklāt – radītas tak tās vabolītes bija taisni tādēļ, lai kļūtu par praktisku tautas auto…

"Tā kā" pasaule © DIENA(2)

Nesen sarunās gudrā sabiedrībā uzzināju, ka pētnieku aprin­dās pavisam oficiāli tiek lietots burvīgs jēdziens "tā kā ģimene". Neviltoti sapriecājos par tādu atjautību, jo šis nieka "tā kā" gandrīz jebkura vārda priekšā nudien izskaidro ļoti daudz dažādu dīvainību sabiedrībā, kas līdz šim man likušās ačgārnas vai vismaz neizprotamas.

Kur jau ir sēnes? © DIENA(8)

Šogad ir cerības uz labu graudu ražu, vēsta ziņu dienesti. Tā kā latvietis ir vairāk gliemezis nekā putns, viņu daudz vairāk par graudiem interesē kāda cita raža – sēņu raža. Feisbukā esot iespējas stučīt par tev nepatīkamiem viedokļiem. Ja man mazbērni būtu ierādījuši visus feisbuka izmantošanas smalkumus, es noteikti vasarā kļūtu par stukaču, tiklīdz pamanītu, ka kāds tur ielicis baraviku klājiena bildi tieši darbadienas rītā ar piebildi "nevarējām vien nolasīties" vai kaut ko tamlīdzīgi aizskarošu.

Jauni viedie ragaviņās uz mežu © DIENA(1)

Vieni otriem liekas tracinoši lēni. Otriem pirmie – nepieklājīgi skaļi. Trešie iebāzuši galvu viedierīcēs tā, ka pat šķiet: arī enerģiju tie uzņem nevis ar ēdienu, bet no elektrības vada kopā ar savu glāstāmo draugu. Bet ceturtie smaida pa visu seju vai nešpetni kliedz – kā nu šķiet tā brīža situācijā atbilstošāk – un visu nenogurstoši vēro, uzsūcot sevī un laikam taču jau kaut kur noglabājot, lai pēc kādiem gadiem vilktu ārā un piedāvātu jau kā savu, paša kompilēto izpratni par to, ko nozīmē būt kādas paaudzes pārstāvim.

Caur uguni par sapņiem un cerībām © DIENA

Jāatzīst, vasaras saulgriežu svinēšana savulaik man bija līdz galam neatklāta teritorija. Bērnībā tajā, ka oficiāli var neiet gulēt, jāņot līdz rītam un sadarīt visādas lietas, kuras ikdienā, visticamāk, netiktu tik viegli pieļautas, bija savs šarms, taču kaut ko tā īsti šajos svētkos ilgi nevarēju "noķert". Varbūt to svinīgā rituāla sajūtu, par kuru tik daudz runāts tautasdziesmās, ticējumos un teiksmās.

Pirmsjāņu sveiciens! © DIENA(1)

Vasarā Latvija ir vairāk lielvalsts nekā ziemā. Kamēr Kurzemē un Vidzemē dzīvo un nedzīvo dabu šķaida krusas graudi olas lielumā un virpuļviesulis ar vispārējām vēlēšanu tiesībām līdzvēr­tīgu jaudu plēš laukā atlikušās muižu alejas, nesdams pa gaisu lielus bērzus ar visām saknēm un sētās pār­vietodams pat traktorus, tikmēr rīdzinieki slinki dzer alu savās dārza lapenēs vai jumta terasēs, velti cerēda­mi, ka Pērkontēvs tiem piedāvās kādu nevirtuālu atrakciju, lai nav jāizdzer par vienu alu vairāk, nekā vajadzētu.

Seši vārdi teikumā bez plaģiāta © DIENA(4)

Par to, kādai jābūt un cik pieejama Latvijā ir izglītība dažādos līmeņos, šķēpi tikuši lauzti, lūst un noteikti vēl daudz un dikti lūzīs. Bet vai tas attaisno un izskaidro arvien no jauna uzvirmojošos skandālus ap Latvijas Universitātes rektora vēlēša­nām?

Mazjēdzīgi strīdi © DIENA(4)

Kamēr vēl viedums tehnoloģijās mūs galīgi nav pārņēmis, varam atgriezties pie viedajiem cilvēku vidū. Aizvadītā nedēļa pagāja tādā kā pēcstarppirmsvēlēšanu zīmē – viena balsošana bija beigusies, otra jau brieda un, par spīti visām pirms tam izskanējušajām bažām, beidzās ar pārliecinošu rezultātu. Egils Levits būs nākamais Latvijas Valsts prezidents, jūlijā amatā nomainot pašreiz šajā krēslā sēdošo Raimondu Vējoni.