"Krievijas ambīcijas attiecībā uz savas varenības atjaunošanu, sauksim tās par impēriskām, nevar pastāvēt bez Ukrainas. Ukrainā jau bija iedētas impērijas olas, bija radīti visi priekšnosacījumi, lai Krievijas ieceres izdotos. Ar neizdošanos – karš iet jau divus gadus – viņi gandrīz droši nebija rēķinājušies," viņš norāda.
Protams, Ukrainā notiekošais nepārtraukti ietekmē aktuālos lēmumus arī Latvijā. Cita starpā, piemēram, pēdējās nedēļās visdažādākie viedokļi izskanējuši par deviņdesmito gadu beigās parakstīto Otavas konvenciju. Kā rīkoties Latvijai? Palikt pie humānisma ideāliem vai briesmu brīdī izvēlēties kaut nežēlīgu, toties salīdzinoši lētāku līdzekli ienaidnieka atvairīšanai? Kāda ir pareizā atbilde?
Kamēr tā tiek meklēta, speciālistiem un politiķiem diskutējot un pierādot katram savu taisnību, SestDienā atskatāmies uz to, kāpēc savulaik vispār šāds līgums bija vajadzīgs, kā pie tā nonāca un pret ko tas sargā. Kas mainījies tagad? Esam sajutuši reālus draudus. Tātad, lai atbildētu uz jebkuru citu jautājumu, vispirms jāsaprot, cik lielām "asins nodevām" esam gatavi kaut tīri teorētiski.
Taču tam visam pa vidu gribas runāt arī par ko iedvesmojošu. Un tādi arvien no jauna izrādās cilvēki mums apkārt. Šoreiz par tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ no Latvijas aizbraukuši, par savu ikdienas valsti izvēloties kādu citu. To, cik svarīga ir diasporas aktivitāte un ka tai var būt īpaša nozīme, pierādījusi nebūt ne sena vēsture, kad arī tautieši trimdā piedalījās ar savu ieguldījumu Latvijas atmodas veicināšanā un neatkarīgas valsts atjaunošanā. Taču ko diaspora var izdarīt un kāda ir tās nozīme tagad?
"Man svarīgi, ka ir interesanti un varu būt noderīga citiem," uzsver Skaidrīte Aguļēviča, kura nu jau vairāk nekā trīsdesmit gadu dzīvo Austrālijā un aktīvi piedalās latviešu diasporas darbā. Man bijis tas gods viņu satikt arī personīgi, tādēļ varu droši teikt: tik lielu enerģiju, spēju degt un iestāties par svarīgo novēlu ikvienam gan Latvijā, gan ārpus tās dzīvojošam. Jo vairāk būs šādu latviešu, vienalga, kurā valstī, jo pārliecinātāk un stingrāk Latvija varēs stāvēt uz savām kājām. Tad nekas to nevarēs notriekt pie zemes.
Gribas tam ticēt.
.jpg)
Šīs nedēļas, 26. janvāra - 1. februāra, žurnālā SestDiena lasiet:
SestDienas SALONS. Neitralizēt Krievijas iedētās olas
NBS majors Jānis Slaidiņš par to, cik tālu ies Putins, Ukrainas kara prognozēm un par nepieciešamību neitralizēt Krievijas iedētās olas
FOKUSĀ. Mīnas, kas nešķiro
Bažas par iespējamu Krievijas agresiju veicinājušas diskusiju arī par to, vai Latvijai nebūtu jāizstājas no 1997. gada Otavas līguma, kas paredz kājnieku mīnu aizliegumu. Kādēļ šāds jautājums radās, un ar ko šīs mīnas atšķiras no citām?
PASAULĒ. Jauna fronte cīņā pret narkobiznesu
Janvāra sākumā uzmanības centrā negaidīti nonāca Dienvidamerikas valsts Ekvadora. Cīņai ar vairāk nekā 20 narkokarteļiem valstī uz 60 dienām tika oficiāli izsludināts ārkārtas stāvoklis. Notikušais rada virkni jautājumu – gan par to, kā valsts var nonākt līdz šādai situācijai, gan par iespējām uzvarēt karā ar narkobiznesu
CILVĒKS = VALSTS. Latvieši visur pasaulē
Ir gana daudz latviešu, kas dzīvo citviet, taču turpina uzturēt saikni ar dzimteni un pat tai palīdzēt. Diasporas kopienas darbojas visā pasaulē, rūpējoties ne tikai par kultūras un tradīciju saglabāšanu, bet arī pārstāvot Latvijas valsts un latviešu intereses visdažādakajās jomās. Par šo organizāciju darbu stāsta latviešu diasporas vadītāja Austrālijā Skaidrīte Aguļēviča un Pasaulas brīvo latviešu apvienības vadītājs Pēteris Blumbergs
TEĀTRIS. Visi binokļi rāda vienu
Visas viņas Dailes teātrī – interesanta pieredze tiem, kam patīk prātot par dzīvi, valodu un modernisma variācijām
PRIEKŠĀ. Tuvāk ērģeļu „plaušām”
28. janvārī, kad tiks svinēta Rīgas Doma ērģeļu 140 gadu jubileja (instrumenta pirmais koncerts notika 1884. gada 31. janvārī jeb pēc vecā stila – 19. janvārī), nebūs ne tortes ar 140 svecītēm, ne grandiozu svinību. Taču Rīgas Doma mūzikas direktors un katedrāles ērģelnieks Aigars Reinis ikvienu aicina Ciemos pie ērģelēm, solot daudz interesanta
LAIKA MAŠĪNA. Angļu valoda Oksfordas gaumē
Pirms 140 gadiem pārdošanā nonāca Oksfordas angļu valodas vārdnīcas pirmā burtnīca, taču pagāja vēl gandrīz pusgadsimts, līdz bija sagatavots un pilnībā nopublicēts viss pirmais izdevums. Tobrīd vārdnīca jau bija novecojusi tiktāl, ka nekavējoties nācās gatavot jaunus papildinājumus
TEHNOLOĢIJAS. Roboti tuvojas!
Patērētāju elektronikas izstādē CES 2024 goda vietā bija visdažādākie mākslīgā intelekta risinājumi un autonomas ierīces. Kādas tendences tajās vērojamas, un vai tiešām ar robotiem var jau dejot?
IZPĒTĪTS. Ar mūžzaļiem kokiem pret gaisa piesārņojumu
Britu zinātnieki noskaidrojuši, kādu sugu augi visefektīvāk piesaista un novada augsnē kaitīgās daļiņas no automašīnām
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.