Labie zviedru laiki

Zviedru laiku nozīmi 1995. gada 7. janvāra SestDienā aplūkoja Zviedrijas vēstnieks Latvijā Andreass Odāls, taisot dažu labu secinājumu, kas nevarētu atstāt vienaldzīgus tos mūsu vēstures pārcilātājus, kuri ar jaunu sparu apgalvo, ka tikai no baltvācu muižniecības nācis viss labais nepateicīgajiem latviešiem. Tā uz Zviedrijas karaļa ierosinājumu baltvācu augstmaņiem (landtāgam) atbrīvot no dzimtbūšanas Livonijas zemniekus 1681. gadā tika iesniegta atbilde, ka «brīvība iegrūstu latviešus galējībās, veidojot viņos aizvien stiprāku un spēcīgāku tieksmi pilnībā atbrīvoties no saviem kungiem… Ļausim, lai viņi paliek par malkas cirtējiem un ūdens nesējiem!» Raksts beidzās ar secinājumu: "Kad baltvācu muižnieki bija zaudējuši cerības sadzīvot ar karaļa un viņa pārstāvju noteikumiem, viņi gandrīz burtiski piedāvāja Livoniju Krievijai apmaiņā pret savu tiesību un īpašumu atgūšanu, iegrūžot latviešus 200 gadus ilgā politiskā un ekonomiskā atkarībā no Krievijas. Zviedri sazvērestību ar caru Pēteri sauca par valsts nodevību, bet muižniecība uzskatīja to par zviedru pārvaldnieku, kas atteicās saprast Baltijas provinču «specifisko situāciju», novēlojušos izdzīšanu..."