Apaļa jubileja 1865. gada 16. martā dzimušajai Aspazijai būs pēc gada, bet šogad aprit 130 gadu gan kopš viņas pirmās iestudētās un uzreiz populārās lugas Vaidelote, gan liktenīgās tikšanās, kura mums deva, kā vēsta Nacionālā enciklopēdija, Eiropas un pasaules mēroga literātu un sabiedriski politisko darbinieku radošo tandēmu, vienu no enerģētiski visspēcīgākajām Latvijas kultūrzīmēm, spilgtāko intelektuālo pāri latviešu kultūrā.
Dažādos laikos varas un sabiedrības attieksme ne tikai pret Raini, bet arī pret Aspaziju ir bijusi atšķirīga, mūsdienās dzejnieces mantojums un tēls kļūst tikai aktuālāks, un ne jau 2015. gadam – Raiņa gadam, kad tika svinētas abu dzejnieku 150 gadu jubilejas, – te galvenā loma. Aspazija par sieviešu tiesībām iestājās laikmetā, kad vienlīdzības tiešām vēl nebija un kad sievietes izglītošanās un cīņa par dzimumlīdztiesību sabiedrības vairākuma acīs vēl bija no ceļa noiešanas sinonīms. "Žēl, ka tu neesi vīrietis, tad no tevis iznāktu lielas lietas!" tā meitenei Elzai bērnībā teicis Zaļenieku mācītājs Šāks, iegriezies turīgu Zemgales saimnieku Rozenbergu mājās Daukšās. Lai gan Elza toreiz bija par mazu, lai mācītājs viņu pārklaušinātu kā citus bērnus, viņa pati uzprasījusies, jo, kā Aspazijai veltītā apcerējumā Latviešu literatūras vēsture 1935. gadā raksta Līgotņu Jēkabs, meitene bijusi ne tikai "jautra, aktīva, jūtīga, visu ātri aptveroša, apķērīga, ar lielu kāri mācīties", bet arī pilna iedzimta pašlepnuma un vēlmes vienmēr tikt ievērotai un būt pirmajā vietā.
Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30, šogad dzejnieces dzimšanas dienā aicina viesoties muzejā, kur pulksten 11 un 14 pieaugušie varēs doties ekskursijā pa muzeju, bet bērni piedalīties dzejas meistardarbnīcā. SestDiena par Aspaziju izvaicāja Raiņa un Aspazijas muzeja pētnieci Astrīdu Cīruli.
PLĪVOJOŠA VISOS LAIKOS
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 15. - 21. marta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!