Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Egīls Zirnis

Zirnis joko - 16.10.2019.

Nesaprotu, kāpēc trenažieru zālēs jāliek spoguļi. Es zinu, kā es izskatos. Tāpēc es esmu šeit.

Granīts jau atvests!(7)

Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs par izdzīvošanu pamežā, skološanos pie Jaunsudrabiņa un muzeja Nākotnes namu.

Vēsture Dienā: Traģēdija, ko nevar izstāstīt, – prāmja Estonia katastrofa

Vētrainajā naktī uz 1994. gada 28. septembri notika lielākā traģēdija Baltijas jūrā pēckara gados – prāmja Estonia katastrofa. 1980. gadā Rietumvācijā būvētais 157 m garais un 24 m platais milzu prāmis, kas bija ceļā no Tallinas uz Stokholmu, nogrima pusstundas laikā, bojā gāja vismaz 852 cilvēki, 137 tika izglābti. 29 pasažieri bija no Latvijas, no tiem izglābās seši: Dainis Šleiners (1958), Gundega Kampuse (1973), Nikolajs Andrejevs (1958), Igors Griciuss (1970), Ints Kļaviņš (1972) un Valters Ķikusts (1971).

Zirnis joko - 11.10.2019.(1)

Tu, protams, vari neskatīties televizoru, bet tev būs darīšana ar tiem, kas to skatās.

Zirnis joko - 10.10.2019.(1)

Nesmejies par veģetāriešiem. Ja nu viņi dzīvo ilgāk, tad aizies uz tavu kapu un apēdīs visas puķes.

Zirnis joko - 09.10.2019.(3)

Grāmatu cenas tādas, ka drīz to lasīšana, tāpat kā viduslaikos, būs elitāra nodarbe.

Vēsture Dienā: Zvīņu zelta drudzis

Vai atceraties, kas un kad aizsāka savās izpausmēs XIX gs. zelta drudža apmāto dēkaiņu rosības vērienam līdzīgās latviešu makšķernieku ekspedīcijas uz Ālandu salām? Laikraksts Diena! Konkrēti – raksts Ar spiningu Ālandu salās 1999. gada 18. septembra SestDienā.

Pierobežā mute jāver ciet. Intervija ar aktieri Gundaru Grasbergu(8)

Aukstā kara laika Somijas prezidentam Urho Kekonenam ārēji mazliet līdzīgais Latvijas Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs ir Valtera Sīļa jaunās, bet jau kritiķu sajūsmas izsaucienu pavadītās izrādes Finlandizācija (somu rakstnieka Juhas Jokelas luga Migla) galvenais varonis Olli. Viņš kopā ar diviem partneriem somu uzņēmumā vēlas Krievijai pārdot medicīnas iekārtu – smadzeņu skeneri – un pēc Krimas aneksijas nonāk smagas morālās izvēles priekšā.

Zirnis joko - 04.10.2019.(1)

Potēšanās pretinieki apgalvo, ka nekad nav slimojuši, ceļotāji uz bīstamām vietām stāsta, ka tur nav nekā bīstama, jo tie, kas nepotēšanās dēļ nomiruši, un tie, kas bīstamajās vietās palikuši bez galvas, vairs neko nevar pastāstīt.

Zirnis joko - 02.10.2019.(1)

Ja mana komforta zona ir komforta zonas neesamība, vai tas nozīmē, ka, izejot no komforta zonas, es ieiešu komforta zonā?

Zirnis joko - 01.10.2019.(2)

Vīnu degustācijā visi sajūt vaniļas, aprikožu, citronu un vēl sazin kādas notis, bet es sajūtu, ka esmu jau piesmēlies.

Labrīt!(7)

Žēl, ka negausīgajiem kapitālistiem nevar uzvelt atbildību arī par dinozauru izmir­šanu, jo tad klimata apturētāju rindas papildinātu arī tie, kam pasaulē vairāk par visu rūp estētis­kā dimensija. Dino­zauru attēlošanā cilvēka iztēle ir krietni pārspējusi pašas dabas izdomu, tāpēc arī sāpe par šo fantāzijas objektu iznīcināšanu būtu jo lielāka. Varbūt Grētai Tūnbergai vajadzēja uzstāties nevis savā mūžīgajā micītē, bet dinozaura cepurītē, tad visi daudz uzskatāmāk saprastu, par kādiem zaudējumiem ir runa.

Zirnis joko - 26.09.2019.(1)

Izrādās, varbūtība, ka iestāsies gaišā nākotne, ir tikpat liela kā varbūtība, ka iestāsies gaišā pagātne.

Zirnis joko - 25.09.2019.(2)

Apskaužot cūku spēju izjust orgasmu veselu pusstundu, iedomājies, cik grūti ir tādu orgasmu simulēt.

Ko tu pīpē?(1)

Jaunā paaudze droši vien neticēs, bet bija laiki, kad smēķēšana ārā 30 metru no ieejas skolā skaitījās mazāk kaitīga veselībai nekā manevrēšana ar velosipēdu vai elektroskūteri starp automašīnām.

Ratiņkrēslā Stikla kalnā. Saruna ar Marinu Kosteņecku(35)

Atmodas laikā cilvēki, nezinot viņas adresi, uz konverta rakstīja vienkārši "Kosteņeckai", un vēstules sasniedza adresāti – tik populāra tautā bija Marina Kosteņecka, krievu rakstniece, tobrīd Latvijas Tautas frontes domes un valdes locekle, PSRS Tautas deputāte. Pirms četriem gadiem, kad rakstniecei bija 70, viņa SestDienai atklāja, ka tagad strādā pie mūža darba – neatkarības atjaunošanas laikā sev adresēto vēstuļu apkopošanas. Nu mūža darbs ir pabeigts, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība šajās dienās laiž klajā atmiņu krājumu par neseno Latvijas vēsturi Mans XX gadsimts latviešu un krievu valodā.