Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā +10 °C
Daļēji saulains
Ceturtdiena, 3. oktobris
Ilizana, Elza

10. aprīlis, 2008

Queens Of The Stone Age "Era Vulgaris"

Grupas līderis Džošuā Omme, kura ģitāra un balss neļauj viņu noturēt par kādu citu, pēc skata galīgi neatgādina rokmūzikas varoni, tomēr ir šīs reliģijas apsēsts un iepriekš pulcējis ap sevi PJ Hārviju, Marku Leneganu, nosēdinājis atpakaļ pie bungām Deivu Grolu, bet nu viņa komandā ir Danzig basists Džojs Kastillo un piepalīdz Džulians Kasablankass no The Strokes. Elpojošs, graciozi smagnējs un inteliģents XXI gadsimta rokenrols.

Linkin Park "Minutes To Midnight"(3)

Slavenākā amerikāņu alternatīvā roka, pēcgrandža jeb repmetāla popgrupa, labi apzinoties pašu visskaļāk masās nestā plastmasīgā muzikālā virziena neizbēgamo sakāvi zem klasiska roka nerūsējošā tērauda pakaviem, trešajā albumā gandrīz akli šauj ar ģitārskaņu kopā saturētām pasalkanām dziesmām, producenta krēslā līdzās slavenajam Rikam Rabinam sēdošajam grupas dibinātājam un reperim Maikam Šinodam pārsvarā diemžēl turot muti.

Nick Cave & The Bad Seeds "The Abattoir Blues Tour"

Pērnā gada Rīgas koncerta saceltās sajūsmas kaisles karstumā uzplēstās rētas nu var atsvaidzināt ar šo Nika Keiva un slikto sēklu pēdējā albuma turnejas divu koncertu video. Lielie mūziķu sastāvi padara koncertus vēl vairāk līdzīgus ārprātīgiem reliģiskiem rituāliem nekā Rīgā piedzīvotais. Bonusos daži klipi — garumgarajam albuma Nocturama gabalam Babe Im On Fire ir tikpat neticami garš klips — slaids spļāviens sejā MTV formātam.

Dažādi izpildītāji "Liepājas dzintars 30"

Ik reizi, kad tūkstošos eksemplāru tiek pavairoti pirms tam tikai privātos vai citādi nepieejamos arhīvos atrodami audio vai video ieraksti, kļūst vieglāk ap sirdi. No otras puses, gandrīz ik reizi vilšanos sagādā šo arhīvu nabadzība, jo vecu ierakstu parasti izrādās mazāk, nekā varētu vēlēties, pat mazāk, nekā stāsta paša atmiņa par savulaik televīzijā vai dzīvajā redzēto.

Skamp "Live & Deadly"

Šī grupa bija fenomens, kad internacionāls sastāvs (īru meitene + lietuvieši) un dzīvajā profesionāli izpildīta popmūzika, kurā miksēti dažādi stili — roks, hiphops, regejs utt, Latvijā vēl bija sensācija vai vismaz retums. Nu tas viss pārsteigumus sen vairs nesagādā, jo līdzīgu grupu pietiek arī Latvijā, kur šāds žanrs beidzot no konkursfestivālu uzvarētāju troņa novirzīts pēc adreses — uz mūzikas skolu eksāmeniem. Piedodiet, brāļi lietuvieši, un arī īrs latvietim šodien drīzāk brālis nekā ārzemnieks, ar kuru jāapietas kā ar pārcilvēku.

Āķis "Lūpā"

Vinilplašu dīdžeja Krii skreči un trāpīgi piemeklētie sampli spēj atsvaidzināt jebkuru ierakstu, tāpat hiphopa pavadījuma un teksta veidošanas darba atmosfēras imitācija, Denisa Paškēviča flauta un Skamp dalībnieka Willux pēkšņais reps lietuviski šeit iederas daudz labāk nekā paša grupā. Tas viss citu kristiešu ierakstos kaitinoši uzbāzīgo Dieva pieminēšanu šeit padara brīvu no salkanības un pat asprātīgu.

Babyshambles "Up The Shambles. Live In Manchester"

Pīts Dohertijs šogad ir nomierinājies, viņa grupas Babyshambles jaunais albums ir sakārtots līdz nevainojama produkta līmenim, arī nupat notikušie koncerti bija kvalitatīvi un pārdomāti. Šis vēsturiskais koncertieraksts dod iespēju ielūkoties nesenā pagātnē, kad Dohertijs vēl nebija ielikts rāmjos, ņēmās pa skatuvi nepieradināti un mežonīgi, fanus padarot trakus, bet antifanus, kuru daļa nu jau sākusi Dohertiju pieņemt, jo noliedzošākus.

Air Traffic "Fractured Life"

Par jauno britu roka sensāciju jau nosauktā grupa savā debijas albumā patiešām piedāvā lieki garumā nepastieptu lipīgu hitu hita galā, bet — ak un vai — grupu, kas ar ģitārām un klavierēm spēlē tieši šādi, jau ir tik daudz! No Coldplay un Keen līdz Snow Patrol un The Kooks ir pāris soļi, un Air Traffic apdzīvo šo teritoriju, iezogoties arī Muse un pat agrīno The Cure lauciņā. Pagaidīsim turpinājumu!

Tiny Dancers "Free School Milk"

Lai kā negribas likt divas grupas pie vienas sienas, izcelts bass Jorkšīras Sīciņo dejotāju mūzikai jau piešķir mugurkaulu, kāda tipiskajiem meiteņu mīluļiem Air Traffic akūti pietrūkst. Salauzto siržu apdziedāšana šeit izklausās bezbēdīgāka, bet patiesāka, dziesmas ņiprākas, vieglākas, interesantām skaņu niansēm bagātākas un liecina par erudīciju ne vien XXI gadsimta britu popmūzikā, bet krietni senākos apcirkņos.

Black Strobe "Burn Your Own Church"(3)

Franču elektroniski gotiskā roka grupas albumu ievadošais ķīmiskais deju gabals, kur ģitāras un dzīvās bungas šķiet tikai garšviela elektronikai, sagatavo velnišķīgu augsni Arno Rebotini it kā badā turēta cilvēkēdāja vokālam, kas tumsā kopā ar apokaliptiskā dejā saucošām dark wave skaņām spēj noraut jumtu un neatdot to atpakaļ līdz albuma beigām, iesūcot Black Strobe elektroniski industriālajās spēlītes.

Richard Hawley "Ladys Bridge"

Ja Pulp koncertceļojumu un vairāku popa slavenību (R.Viljamss un All Saints) ierakstu sesiju ģitārists nekad neķertos pie savu dziesmu dziedāšanas, pasaule zaudētu vienu romantisku un skaistu hitu autoru, kura dziedāšanā pēdas atstājuši metālrūpniecības strādnieka dēla grūtās bērnības elki Rojs Orbisons un Elviss Preslijs, tomēr arī viņa trešā albuma dziesmas mūsdienām piestāv daudz vairāk nekā simtiem uzspodrināto popzvaigžņu.

Liars "Liars"

Ņujorkas avangarda rokeri, kuru spēlītes ar ārtroku, pankroku un trokšņiem bija vērojamas klātienē arī mūsu Skaņu meža festivālā, šajā albumā kļuvuši pieradinātāki nekā jebkad un dažas dziesmas (Plaster Casts Of Everything, Sailing To Byzantium, Cycle Time, Freak Out) pat var nosaukt vismaz par noizroka hitiem, kaut viņu mūzikai raksturīgās rituālās bungas, spocīgās skaņas un vokāli nekur nav pazuduši.

Crowded House "Time On Earth"

Pēc vairākiem solodarbības gadiem jaunzēlandietis Neils Fins atkal savācis kopā savu savulaik populāro Austrālijas grupu. Atgriešanās albums veltīts nesen pašnāvībā aizgājušajam grupas bundziniekam Polam Hesteram. Klausoties rodas salīdzinājums ar bērnībā dzirdēto: izraudies, un tev kļūs vieglāk. Šeit rezultāts ir smeldzīgs poproka albums, kur skaistas dziesmas seko cita citai. Laiks uz zemes ir skaists, bet tas ir tik trausls!

Siobhan "Donaghy Ghosts"

Puišu vai meiteņu grupiņu dalībnieki, izraujoties no šīm apzeltītajām skavām, cenšas pierādīt, ka ir kas vairāk par skrūvītēm šovbiznesa mehānismā. Ne vienmēr tas izdodas, bet šī meitene varētu pretendēt uz mūsdienu Keitas Bušas statusu ar noslieci uz Elisonu Goldfrapu. Sirreāli spocīgās skaņās ietērptās popdziesmas viņa raksta pati, un dažas ir izcili inteliģentas popmūzikas paraugi.

Cherry Ghost "Thirst For Romance"(1)

Vienkāršas un melodiskas ģitārdziesmas, kuras latviešu valodā neizbēgami salkano tekstu dēļ tūliņ tiktu nodēvētas par šlāgeriem, ziemeļbritu autors un dziedātājs Saimons Oldreds pasniedz tikpat vienkārši, aizkustinoši un absolūti bez gaušanās, vērojot darbaļaužu apnicīgo ikdienu, kuras radītais nogurums tiek slīcināts alkoholā, sapņojot par labāku dzīvi, bet saprotot, ka tāpat vien turpināsies, līdz nāve no tā visa šķirs.

Korn

Pēc kristietībai par labu no grupas aizgājušā ģitārista Braiena Velča zaudēšanas nu metal karognesēji Korn jau agrāk eksperimentējuši ar elektroniku, bet šis albums izklausās iebraucis viņu mūzikai nepieņemamā ārtroka auzās, iespējams, ņemot piemēru no panākumiem bagātajiem metālārtroka meistariem Tool. Šāds Korn izklausās pēc slīcēja vēl vairāk nekā jebkad agrāk, un varbūt tāpēc albumam nav pat nosaukuma.

Smashing Pumpkins "Zeitgeist"

Jau paziņojums par plānoto izjukšanu, bet apņemšanos nospēlēt pēdējo koncertturneju vienai no deviņdesmito gadu varenākajām amerikāņu rokgrupām bija nepiedodams aprēķins, jo, vēloties šķirties, tas jādara tūliņ, nevis vispirms pakoķetējot ar fanu maciņiem! Nu divi no četriem — Billijs Korgans un Džimijs Čemberlains — pasludina grupas atdzimšanu. Diemžēl šis albums būs saprotams vienīgi tiem, kuri reiz bijuši lieli SP cienītāji.

Pink Floyd "The Piper At The Gates Of Dawn"

Šis brīnišķīgais pasaulē slavenākās ārtroka grupas 1967.gada debijas albums, par spīti Dark Side Of The Moon slavai, ir Pink Floyd hipijlaika noskaņu virsotne. Tajā spēcīgi izpaužas toreizējā līdera Sida Bareta kosmiski halucinogēnās fantāzijas, kas drīz vien viņu aizveda uz turieni, kur pat mūzikas radīšana šķiet pārāk piezemēta nodarbošanās. Pieejama mono un stereo versija, no kurām īstāka tomēr šķiet pirmā.

Melo–M "Singalongs"

Nu jau ārzemēs daudz koncertējošie Melo–M šajā albumā spēlē pasaulslavenas dziesmas, pieaicinot Boney–M oriģināldziedātāju, pašmāju Busuli, Stībeli, Vaikuli — tas viss darbības daudzveidošanas nolūkos ir saprotams un albums ir lielisks, tomēr gribas atgādināt, ka Apocalyptica savdabīgas mūzikas cienītāju acīs pazaudēja burvību tieši tad, kad neiztika vairs ar čelliem vien un ļāvās vieglākām publikas piesaistīšanas metodēm.

Garbage "Absolute Garbage"

Nirvana triecienalbuma Smells Like Teen Spirit un citu mūsdienu amerikāņu rokmūzikas šedevru producenta Buča Viga vadītā grupa kopš 1995.gada debijas radījusi tik daudz uz grunge bāzētu popmūzikas hitu, lai šajā izlasē nevajadzētu iekļaut nevienu dziesmu, kas, dziedātājas Šērlijas Mensones ledaini šarmantās balss pienestas cieši, cieši klausītāja ausij, palīstu zem labas rokenrola diskotēkas kvalitātes strīpas.

Bat For Lashes Fur And Gold

Burvīgi minimālistiskas ērģelītes un klavieres, zāģa spocīgās skaņas, plaukstas, vijole un valdzinoša Pakistānā dzimušās Natašas Khanas balss, kas atgādina Bjorku un Elizabeti Freizeri, raksturo šīs Braitonas grupas skanējumu, kuru tās fans Toms Jorks no Radiohead nodēvējis par atnākušu no brāļu Grimmu pasaku mežiem, un nav nekāda pamata šaubām, ka viņš tos apceļojis, turklāt ne vienreiz vien.

Dažādi izpildītāji "The Cavern 50th Anniversary 1957—2007"

Piecdesmit grupas, kuras pavisam droši varētu dēvēt par piecdesmit visu laiku labākajām rokgrupām, pēdējos piecdesmit gados ir uzstājušās sava leģendārā statusa dēļ pēc slēgšanas no jauna uzceltā Liverpūles klubā, kas tiek dēvēts par pasaulē slavenāko klubu un pat par britu popmūzikas šūpuli. Tiesa gan, šajā izlasē izmantotie ieraksti, izņemot pāris, nav dzīvie klubā tapušie, bet gan dziesmu studijas versijas.

Voxtrot "Voxtrot"

Uz šīs Teksasā bāzētās vārdu spēlē tapuša nosaukuma grupas skanējumu nepārprotamu iespaidu atstājusi britu, it īpaši Skotijas, indie skatuve — no Belle & Sebastian līdz Franz Ferdinand, ko solists Ramešs Srivastava savulaik nepārprotami sasmēlies, tur studējot. Neizbēgamo, bet pozitīvo salīdzinājumu paletē jāmin arī Pols Hītons no Beautiful South un The Housemartins.

Ben Harper & The Innocent "Criminals Lifeline"

Koncertturnejas pauzē septiņu dienu laikā analogajā sešpadsmitceļu magnetofonā Parīzē ierakstītais un apstrādei ar datoru nevienā darba procesa brīdī nepakļautais akustiskais albums daudz labāk iederētos vinila skaņu platē, uz kuras tad lepni varētu rakstīt, ka šī mūzika nav saskaldīta ciparu formātā pat tiražējot, bet tik un tā priecē šāda eleganta pieturēšanās pie senām vērtībām, par spīti visas zemeslodes digitalizācijai.

The Twang "Love It When I Feel Like This"

Ģitārists The Edge no U2 varētu mierīgi iestāstīt, ka The Twang ir viņa jaunā grupa, to pašu varētu apgalvot Jesus Jones dziedātājs, šis tas būtu sakāms arī Maikam Skineram, Mikam Džonsam no The Clash, kādam no The Smiths un Oasis, bet rezultāts ir kvalitatīva melodiska ģitārpopmūzika, kādu nebūtu jākaunas retumis paklausīties arī tiem, kuri par labāko no U2 uzskata viņu agrīno periodu līdz astoņdesmito gadu beigām un turpmāko dēvē par snobu būšanu.

Alans Aleksandrs Milns "Vinnijs Pūks un viņa draugi"

Izdevēji turpina konservēt Latvijas radioteātra lenšu ruļļos neizbēgami kalstošos ierakstus. Šis gan tapis salīdzinoši nesen (1985), un ievadā skanošā samocītā bērnu kora izpildītā dziesmiņa izklausās Vinnija Pūka stāstam maķenīt par raudulīgu, par spīti tam, ka tajā tiek apdziedāts prieks, kura nepietrūks, toties Veras Singajevskas balss Vinnija Pūka lomā kā parasti ir unikāla. Jāmeklē balons un jālido pēc medus!

M.I.A "Kala"

Bērnībā pārciestā kara iespaidā sagrozīto psihi māksliniece, vārdā Maija Arulpragasama, transformē savās nervu galus kairinošajās radoši bezaizspriedumainajās bildēs un electroclash kompozīcijās, jo viņa zina, ka ar mūsdienu mūzikas radīšanas ierīcēm pat suņa rejas var saķert aiz astes un pastiept garākas, tāpat kā pašu suni; to var izdarīt arī ar terorismu vai jebkurā pasaules vietā un laikā dzimušu vārdu, zilbi vai dziesmas fragmentu.

HIM "Venus Doom"

Somu mīlas metāla grupas sestais studijas albums faniem un fanēm, kuri nu jau izauguši kopš debijas ar Krisa Aizeka dziesmas Wicked Game kaverversiju un virkni pašu hitu, šī būs nostalģiska tikšanās ar savu elku Villi Valo, kuru, iespējams, sen nomainījis kāds cits, jo popmūzika gotikas ietērpā šodien sevi izsmēlusi, un arī HIM, to jūtot, kļuvuši smagnējāki nekā jebkad, tomēr saglabājuši melodiskumu.

Babyshambles "Shotters Nation"

Narkotikas, gleznošana ar asinīm, draudzība ar Keitu Mosu presē vienmēr aizēnojusi Pīta Dohertija muzikālo talantu. Tomēr tas vairāk liecina par cilvēku aprobežotajām interesēm, nevis pašu varoni, kura dziesmas gan ar nekad iepriekš nedzirdētā vokālā manierē pasniegtajām vārsmām, gan ģitārpartijām ir ceļā uz XXI gadsimta roka klasiku. Iespējams, Dohertiju aiznesīs viņa dzīvesveids, bet lielu daļu pārējo gluži vienkārši aiznesīs laiks.

Pet Shop Boys "Disco Four"

Viens no veiksmīgākajiem pēdējo desmitgažu popmūzikas duetiem laiku pa laikam izdod remiksu izlases ar nosaukumu Disco. Šī ir jau ceturtā, kur Nīls Tenants un Kriss Lavs papildina The Killers, Joko Ono, Madonnas, Rammstein un arī savu jau zināmo dziesmu pamatversijas ar gaumīgām elektroniskām skaņām un vokāliem, kur ne mirkli nerodas šaubas, ka te roku pielikuši Pet Shop Boys. Viņu faniem obligāts pirkums.

Diana Krall "The Very Best Of"

Gandrīz četrdesmit trīs gadus vecajai kanādiešu džeza pianistei un dziedātājai izvēles nebija jau bērnībā, kad viņu sūtīja mācīties spēlēt klavieres. Tāpēc šo labāko ierakstu izlasi viņa veltījusi tēvam, kurš tagadējo zemās, dobjās balss īpašnieci savulaik iepazīstinājis ar mūziku un pievērsis tai. Diskā apkopotas džeza klasiķu dziesmas no iznākušajiem albumiem, bet ir arī agrāk nepublicēti ieraksti un pāris no koncertiem.

Benjamin Biolay "Trash Yeye"

Visticamākais, pašiem frančiem viņu valoda šķiet savādāka un ikdienišķāka nekā tiem, kuri to nesaprot un uztver kā ausij tīkamu skaņu kombināciju virtenes. Bet iespējams, ka cittautieši gūtu dubultbaudu, ja arī saprastu, par ko dzied šis ar Seržu Geinsbūru nereti salīdzinātais un ar daudzām citām franču popa slavenībām jau strādājušais dziedātājs, dziesmu autors, Katrīnas Denēvas un Marčello Mastrojāni meitas Čiaras dzīvesdraugs.

Shocking Pinks "Singles"

No bērna kājas vai visu mūzikas instrumentu spēli apguvušais jaunzēlandiešu multiinstrumentālists, daudzās grupās spēlējušais Niks Harte atšķirībā no daudziem citiem nav zaudējis spēju priecāties arī par minimālistiskām ģitāru, klavieru un sintezatoru skaņām, savās smalki būvētajās indie kompozīcijās uzmanīgi ielūkojoties gan Sonic Youth, gan The Beach Boys un Air teritorijās.

Pjērs Gripari "Brokā ielas pasakas"

Līdzās radio pasaku arhīva izdošanai top arī jauni ieraksti. Šajā divu disku komplektā ir piecas muzikāli ietērptas Pjēra Gripari (1925—1990) pasakas — Skubidū — lelle, kas zina visu, Ūdens krāna feja, Kurpju pāris, Muftāra ielas ragana un Milzis sarkanās zeķēs. Jau nosaukumi liecina, ka tās nav bērniem vien domātas un ir saistoša klausāmviela arī tiem, kuri nevēlas un nekad nekļūs pieauguši.

Nick Cave, Warren Ellis "The Assassination Of Jesse James"

Kopā ar savu grupu The Bad Seeds/Grinderman vijolnieku/ģitāristu Vorenu Elisu Keivs jau sacerējis mūziku filmām, un arī šī pēc noskaņas tā vien prasās, lai klavierēm, vijolei, ģitārām un stīgu orķestrim, kas nepārprotami gatavo kaut kam intriģējošam, pievienotos arī Keiva balss, aizgūtnēm stāstot sev raksturīgos gotiskos stāstus. Ja gluži neesi izjutis nepieciešamību pēc pilnīgi visa šī tandēma sacerētā, pacieties līdz februārim, kad būs skatāma filma.

Turin Brakes "Mark On Fire"

Ģitāras un basi kā vai katrai Londonas grupai, kripatiņa jaunā viļņa sintezatoru un gaumīgas melodijas vien nepadarītu grupu ievērības cienīgu, bet Geila Paridžanjana tīniski androgīnais, krievu grupas Pjatņica dziedātāju atgādinošs vokāls Turin Brakes jau sen izceļ daudzu nosacīti līdzīgo vidū, un šeit nu Kings Of Convenience, Coldplay un vēl jo vairāk Travis šie austrumu asinīm bagātinātie puiši ieliek, acis nepamirkšķinot.

David Gilmour "Remember That Night Live At The Royal Albert Hall"

Pink Floyd faniem ir laimējies: viņiem ir iespēja koncertos redzēt divas dažādas psihedēliskā ārtroka klasiķu hitu versijas — Rodžera Votersa un Deivida Gilmora, kuri pēc ilggadējām nesaskaņām nesen salabuši, tiesa gan, Voterss šajā ekskolēģa koncertdiskā parādās tikai aizkulišu kadros, toties Gilmoram pievienojas oriģinālais Pink Floyd taustiņnieks Ričards Raits un pāris dziesmās arī Deivids Bovijs. Kārtīgs roka vectēvu saiets.

H-Yard

Agrāk H–Yard bija klasiski pankgri, bet pēdējos gados pēc sastāva maiņām tapuši skaņdarbi, kuros pankroks un folks mijas ar skaņu kombināciju eksperimentiem un pat burvīgām uz ģitārskaņām balstītām dejošanai piemērotām popdziesmām ar naivi smeldzīgu pieskaņu. Īpaši gribas uzteikt dziesmu Tikai un tevi, kuru atļaušos nosaukt par vienu no labākajām Latvijā tapušajām rokmūzikas deju zāļu kompozīcijām šajā desmitgadē.

Siouxsie "Mantaray"

Par panku ēras princesi dēvētās Londonas supergrupas Siouxie and The Banshees ekslīderes pirmais pilnmetrāžas soloalbums ir tik daudzšķautņains, ka balansē starp industrial un kabarē, gotiku un world music kā allaž viņas pašas krāsainais tēls, bet balss, dziedot uz skatuves ceturto gadu desmitu, joprojām skan tik spēcīgi, ka viņu apskaustu arī viena no daudzajām sekotājām Elisona Goldfrapa.

Led Zeppelin "Mothership"

Ja piekrītam blūza fanātiķim un pazinējam Dailes Zigim, ka Led Zeppelin ir daudzu melno blūzmeņu pirms viņiem spēlētās mūzikas plaģiāts komerciālos nolūkos, jāpiebilst, ka ķēdīte, kas velkas aiz Led Zeppelin, jau sazarojas simtos un tūkstošos pavedienu, jo šīs grupas ietekme uz visu mūsdienu rokmūziku ir neapstrīdama.

Seal "System"

Nigēriešu un brazīliešu izcelsmes brits Sīls vienmēr piedāvājis kvalitatīvu un nopietnu ar rokmūzikas izteiksmes līdzekļiem sabiezinātu popmūziku, ko jo dzīvāku dara viņa smeldzīgais, it kā aizsmakušais, bet tomēr skanīgais vokāls, un šis albums lielākajā daļā nav izņēmums. Tiesa gan, ja neesi bijis mūziķa fans visas viņa daiļrades garumā, jaunās deju zālēm draudzīgās dziesmas aizrauj tikai kā dancojami gabali un drīzāk izklausās kā remiksi, nevis Sīla autordarbi, līdzīgi kā tā paša producenta Stjuarta Praisa sakārtotajā Madonnas albumā Confessions on a Dance Floor.

The Killers "Sawdust"

Ja jau pēc pirmā albuma kļūsti par superzvaigzni, neilgi pēc otrā laist klajā singlu B pušu un retumu izlasi šķiet pāragri. Tāpēc, kā grupa arī norāda uz vāciņa, albums veltīts faniem, nevis hitu kalpiem. Labu dziesmu, kas nepretendē uz hitu statusu un nav iekļuvušas albumos, tomēr te netrūkst un pārspēj citkārt B pusēs tik gaidītās kaverversijas: Dire Straits klasiku Romeo And Juliet un Joy Division dziesmu Shadowplay.

The Cardigans "The Best Of"

Burvīga iespēja ielūkoties šīs zviedru grupas dažādos daiļrades periodos no 1994.gada februāra, kad pēc uzstāšanās televīzijā ar rotaļīgo Rise & Shine viņi tika apbērti ar zviedru ierakstu kompāniju piedāvājumiem, popsīgās Lovefool starptautiskajiem panākumiem pēc iekļaušanas filmā Romeo un Džuljeta līdz pēdējiem gadiem, kad skanējums kļūst amerikāniskāks. Laikam ejot, viņi mainās kā jebkurš dzīvs organisms.

Robert Plant, Alison Krauss "Raising Sand"

Turpat sešdesmit gadu vecais Led Zeppelin dziedātājs kopā ar trīsdesmit piecus gadus veco amerikāņu bluegrass zvaigzni Elisonu Krausu iedziedājuši amerikāņu blūza un folka dziesmas (tikai vienai līdzautori ir Plānts ar Peidžu), ņemot talkā, protams, vislabākos mūziķus ar ģitārām, kontrabasu, bandžo un pieredzējušo producentu T Bone Burnett. Droši kā līdzvērtīgu liekam blakus jebkuram Led Zeppelin, strīdēsimies vienīgi par to, pēc kura biežāk stiepsies roka.

Hot Chip "Made In The Dark"

Latvijas deviņdesmito gadu vidus progresīvā grupa Yaputhma Sound System bez kauna atzina, ka klaji zog idejas no pasaules mūzikas krātuvītes, un šodien tādas lietas darīt ir legāli un apsveicami jau pasaules mērogā — Hot Chip ir pilni ar citātiem, kas nemitīgi kaut ko atgādina, bet ne līdz galam, un virtuālā diskoballīte ar viņiem ir burvīgs piedzīvojums, no kura nav iespējams atteikties jau ar pirmajām minūtēm.

PND "Kas tas ir PND?"

Kaut grupas pamatdalībnieki izauguši no senajām dziesmām par izlijušo alu, vienalga kādu vagīnu un dzelžaino mātei pausto pārliecību, ka jāmirst savādākam, neko darīt — savos desmit pastāvēšanas gados šie latvju pankroka veterāni izdod pirmo albumu, toties nu viņu skanējums kļuvis krietni spēcīgāks, pievienojoties ģitāristam Laurim Ābelem no Soundrarcade, un jaunie gabali Pārdaugava un Vakar, šodien, rīt rāda, ka grupa nebūt nepieder pagātnei.

Lenny Kravitz "It Is Time For Love Revolution"

Vēl viens albums, kurš jāiemācās no galvas līdz vasarai, jo 21.jūnijā šī amerikāņu rokzvaigzne, producents un dziesmu autors uzstāsies Arēnā Rīga.

Mum "Go Go Smear the Poison Ivy"

Visticamāk Islandē ir arī vesels lērums visparastāko grupu, tomēr viņu mūzikas industrija necenšas tās par visām varītēm iesmērēt pārējai pasaulei, jo zina, ka nav vērts. Mum spēlē dīvainām elektroniskām un arī dažādu akustisku instrumentu vai vēja skaņām bagātīgi piesātinātu, bet labskanīgu mūziku ar naiviem un brīžiem izteikti bērnišķīgiem vokāliem, kā rezultātam nevarētu atrast piemērotāku apzīmējumu kā "aizkustinošs".

Goldfrapp "Seventh Tree"

Vērojot šī dueta — Elisonas Goldfrapas (balss) un Vila Gregorija (skaņas) — daiļrades izmaiņas no ambientās mūzikas sintīpopa, glemroka, disko un netīro skaņu pilnā elecktroclash virzienā, nav nekāds pārsteigums, ka šoreiz mēs saņemam atkal kaut ko pavisam citu — psihedēliski sirreālu elektroakustisku folka albumu ar brīnišķīgām dziesmām. Ko gaidīt turpmāk? Goldfrapp klasisko operu, kas nokļūs popmūzikas tabulās?

Radiohead "In Rainbows"

Pietiekami daudz šķēpu jau ir lauzts par jaunāko grupas Radiohead albumu — citviet tas pat atzīts par klasisku vērtību, bet ir skaidrs, ka In Rainbows uztur noslēpumainākās popmūzikas grupas statusu, ir klausītājam pretimnākošāks par virkni iepriekšējo, tomēr nepārspēj ne sen par klasiku kā vienotu veselumu pasludināto Ok Computer, ne hitu pārpilno The Bends, kurā, līdzīgi šim, katra dziesma izraujama no kopējā konteksta kā atsevišķs skaņu mākslas darbs.

Kalendārs

Aprīlis, 2008
P Ot Tr Ce Pt Se Sv
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11