Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Akustiskā koncertzāle

Naudu atdod, bet cerības vēl nezaudē

Koncertzāles būvēšanai plānoto Eiropas fondu naudu valdība tomēr novirza citur, Kultūras ministrijai atstājot deviņus miljonus. Lielāko daļu izmantos katastrofālā stāvoklī esošās Lielās ģildes remontam.

Akustiskajai koncertzālei paredzētajiem miljoniem redz izmantojumu citviet

Konkrētas vīzijas par to, kur Rīgā varētu tapt akustiskā koncertzāle, aizvien nav. Koalīcijas partijas atbalsta uzdevumu valdībai turpināt darbu šajā jautājumā. Tomēr nav laika kavēties ar projektam paredzēto 23 miljonu eiro izmantošanu, būvdarbiem būtu jāsākas ne vēlāk kā 2021. gada sākumā. Ja koncertzāle taptu uz AB dambja, šo naudu varētu izmantot dambja nostiprināšanai un labiekārtošanai, bet jau sākušās sarunas par šīs naudas pārdali citiem objektiem. Rīgas vicemērs Oļegs Burovs (GKR) rosina šo naudu ieguldīt Mežaparka estrādes projektā, tāpat daļu naudas varētu investēt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) pašreizējā mājvietā Lielajā ģildē, kurā sen nav bijis remonts.

Dziļāk pēta četrus koncertzāles scenārijus

Otrdiena bija kultūras ministres Daces Melbārdes (NA) pēdējā darba diena šajā amatā, un viņa izklāstīja piecu ar pusi gadu laikā paveikto. Teju lielāko šīs sarunas laiku, atbildot arī uz žurnālistu jautājumiem, aizņēma temats par Rīgas akustiskās koncertzāles izveides iespējām. Lai gan vairs nebūs ministres amatā, viņa 28. jūnijā valdības partneriem prezentēs Kultūras ministrijas veikto izpēti par iespējamajiem koncertzāles atrašanās vietas scenārijiem – būvēt to uz AB dambja vai Andrejsalā, vai pārbūvējot Dailes teātra ēku vai Kongresu namu.

Politiska griba pret argumentiem

Par vietām, kas derīgas vai nederīgas akustiskās koncertzāles Rīgā būvniecībai, ar arhitektu, RTU profesoru Jāni Krastiņu sarunājas Romāns Meļņiks.

Kad piedzīvosim jaunu Nacionālo koncertzāli Rīgā?

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Melbārde par koncertzāli Rīgā: Tā ir viena no prioritātēm

Nacionālās koncertzāles izveide Rīgā ir starp prioritārajiem darba uzdevumiem, atklātā atbildes vēstulē mūzikas jomas autoritātēm, kuras mudina nevilcināties ar nepieciešamajiem lēmumiem akustiskās koncertzāles būvniecībai Rīgā, norādījusi kultūras ministre Dace Melbārde (NA).

Koncertzālei valsts naudu neatradīs

Akustisko koncertzāli Rīgā plāno būvēt jau kopš 80. gadiem, kad nodoms - gluži tāpat kā atjaunotās brīvvalsts laikā - izjuka nepietiekamā finansējuma dēļ. Taču koncertzāles trūkums atkal un atkal par sevi atgādina. Kad šomēnes Rīgā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO) uzstājās maestro Mariss Jansons, koncertu izbaudīt iespēja bija vien 667 cilvēkiem.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide