Ministru kabinets otrdien atbalstīja 2021.gada budžeta projektu, kas paredz budžeta deficītu 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 1,2 miljardu eiro apmērā.
Nākamajā gadā valsts budžeta deficīts plānots 1,18 miljardi eiro jeb 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izriet no izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtā Finanšu ministrijas (FM) ziņojuma par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam.
Latvijā budžeta deficīts šogad varētu būt miljarda eiro apmērā, otrdien intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Latvijā pērn bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publicētie ES statistikas departamenta Eurostat sākotnējie dati.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadā bija 131 miljons eiro jeb 0,5% no IKP. Savukārt valsts parāds palielinājās par 700 miljoniem eiro, sasniedzot 10,8 miljardus jeb 40,1 % no IKP.
Zemāku naftas cenu dēļ Kuveita, kurai 16 gadus pēc kārtas bija budžeta pārpalikums, iepriekšējo finanšu gadu noslēgusi ar deficītu, paziņoja ar enerģijas resursiem bagātās Persijas līča valsts finanšu ministrs Annass al Salehs.
Brazīlijas valdība pirmdien prezentēja 2016.gada budžeta likumprojektu, kurā pirmo reizi vēsturē paredzēts deficīts, izraisot bažas par iespējamu valsts kredītreitinga samazināšanu.
2014.gadā valsts budžeta deficīts bija 347 miljoni eiro, kas veidoja 1.4% no IKP. Deficīta apjoms pērn, salīdzinājumā ar 2013.gadu, ir dubultojies. Lielāko iztrūkumu veidoja valdības budžeta deficīta pieaugums, kas radies vienreizēja maksājuma ERAB, izdevumu palielinājuma atlīdzībai un sociālajiem pabalstiem ietekmē.
Francijas valdības izcīnītā Eiropas Komisijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu piekrišana līdz 2017.gadam pagarināt termiņu, kurā tai ir jāsamazina valsts budžeta deficīts līdz 3%, izraisījusi politiskas diskusijas par vienlīdzīgu attieksmi pret visām ES dalībvalstīm. Dažas citas ES valstis jau pieprasījušas līdzīgu pretimnākšanu, vēsta _EUobserver.
Latvija ar savām ekonomiskajām problēmām un milzīgo iedzīvotāju
emigrāciju vienlaikus ir viena no vistaupīgākajām valstīm Eiropā ar
vienu no vismazākajiem budžeta deficītiem, proti, 0,9% no IKP, kas
tālu pārsniedz jebkādas saprātīgas normas. Vienlaikus Latvijas
premjers turpina muldēt, ka "mūsu vēlme un spējas tērēt joprojām
pārsniedz spējas pelnīt".
Šā gada
pirmajos piecos mēnešos valsts konsolidētā budžeta deficīts bija 53,4
miljoni latu, kas ir par 243,5 miljoniem latu mazāk nekā 2011.gada
atbilstošajā periodā, raksta Db.lv.