Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Dienas infografikas

Dienas infografika: Saeimas priekšsēdētāji

Saeimas priekšsēdētāja amats atšķirībā no ministru krēsliem vienmēr bijis un ir viens no stabilākajiem politiskajiem amatiem Latvijā, un vienlaikus tas ir bijis viens no politiskās tirgošanās sastāvdaļām ik reizi, kad tikusi veidota jauna valdības koalīcija. 30 gadu pieredze rāda - atkarībā no konkrētā politiķa un viņa pārstāvētās partijas politiskās pieredzes līmeņa caur šo it kā formālo amatu ir iespēja ietekmēt politisko dienas kārtību ļoti būtiski vai tieši pretēji - neietekmēt pilnīgi neko, formāli "nosēžot krēslā" atvēlēto pilnvaru laiku.

Dienas infografika: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šodien jau atkal apvieno zem viena jumta gan kādreizējo vides, gan pašvaldību lietu ministriju. Patiesībā VARAM ir ļoti liela valstiska nozīme un vienlaikus liela atbildība gan vietvaru, gan vides kontekstā. Tomēr jāatzīst, ka ministrija, kurai būtu valsts pārvaldē vietvaru intereses, pēdējo gadu laikā kļuvusi par daudzu pašvaldību sīvāko pretinieku, kam iemesls ir VARAM diezgan vienpusīgi virzītā reģionālā reforma. Turklāt - diemžēl arī otrajā atbildības laukā: vides sargāšanā - VARAM nekad īsti nav veicies, ja atceramies daudzos ar vides piesārņošanu saistītos skandālus. Iespējams, tieši regulārā divu sarežģītu atbildības lauku sapludināšana iznākumā rada vājus rezultātus abās jomās.

Dienas infografika: Ārlietu ministri

Ārlietu jomā Latvijas panākumi nav uzskatāmi par izcili spīdošiem, jo ne ES, ne vēl jo vairāk pasaules līmenī neesam spēlējuši lielu lomu. Atšķirībā no citām ministrijām ārlietu resora vadībā bijusi salīdzinoši maza partijiskā un arī personāliju rotācija, kas, iespējams, ir specifiskās jomas dēļ. Taču līdz ar to ir lielāka skaidrība par tām partijām un ministriem, kuru veikumu šajā amatā var vērtēt atbilstoši Latvijas sasniegumiem vai zaudējumiem ārpolitikā konkrētajos laika posmos.

Dienas infografika: Aizsardzības ministri

Aizsardzības ministrijas vadība atjaunotās Latvijas 30 gados bijusi 12 dažādu politisko spēku rokās, un šajā laikā bruņotie spēki piedzīvojuši daudzkārtēju transformāciju. Tomēr daudzās pozitīvās lietas regulāri aizēnojuši dažādi skandāli, tostarp par iepirktā bruņojuma ekipējuma apšaubāmo kvalitāti un citām nebūšanām. Par to politiski tiešā mērā ir atbildīgi ministri.

Dienas infografika: Iekšlietu ministri

Valsts iekšējās drošības pamata trijstūri veido trīs struktūras - policija, robežsardze un ugunsdzēsēji. Robežsardzes funkcijas ierindas pilsonis uz savu ikdienu izjūt vismazāk, taču apzinās, ka šo cilvēku galvenais pienākums ir jau ietverts amata nosaukumā - sargāt un uzraudzīt Latvijas robežu, kas daļēji ir arī ES ārējā robeža. Cits stāsts ir par policiju un ugunsdzēsējiem - lai gan nereti no šiem cilvēkiem sagaidām pārcilvēcisku veikumu un rīcību, tomēr vispārzināms, cik nepietiekams ir finansējums gan šo struktūru tehniskajam nodrošinājumam, gan atalgojumam. Vienmēr sabiedrība, un sevišķi politiķi, uzsver nepieciešamību problēmu risināt. Un vienmēr bijušas citas, lielākas vajadzības par drošības uzlabošanu.

Dienas infografika: Finanšu ministri

Finanšu ministriju (FM) var uzskatīt par ietekmīgāko visā Ministru kabinetā, jo tā ir valsts maka turētāja, kas attiecīgi ļoti tieši var ietekmēt jebkuras citas ministrijas un attiecīgi valdības tēriņu vēlmes kopumā. Ne velti ierasts, ka ikvienā valdībā tai partijai, kura iegūst premjera amatu, automātiski arī ''pienākas'' finanšu ministra krēsls. Tomēr FM piemīt ne tikai stingrās rokas tēls naudas tērēšanas ziņā, jo šīs ministrijas tiešā pārraudzībā ir nodokļu administrācija, kuras labākas vai sliktākas sekmes nodokļu iekasēšanā un attieksmē pret nodokļu maksātājiem diez gan tieši skar arī FM reputāciju. Un arī nodokļu politiku lielā mērā ietekmē FM nostāja- attiecīgi FM tikpat tieši ir atbildīga par nodokļu politikas veiksmēm un neveiksmēm.

Dienas infografika: Ekonomikas ministri

Stabili augoša biznesa vide un līdz ar to arī ekonomika kopumā ir jebkuras valsts labklājības pamatā, tādēļ nozari koordinējošajai ekonomikas ministrijai (EM) vajadzētu būt nodrošinātai ar plašām pilnvarām un spēcīgu personālu, kas mērķtiecīgi, sistēmiski sekmē tautsaimniecības stabilu izaugsmi. Vēsturiski gan piedzīvots, ka daudzus gadus EM teju redzamākais darbs bija ļoti diskutabli vērtētā valsts īpašuma privatizācija, savukārt pēdējos gados EM reputāciju būtiski papluinījis OIK skandāls. Interesanti gan - no publiskā tēla it kā vismazāk ietekmīgā ministrija vienmēr bijusi ļoti iekārota no dažādu politisko spēku puses.

Dienas infografika: Kultūras ministri

Kultūras joma Latvijā ir viens no stūrakmeņiem, kas palīdzēja pārciest padomju okupāciju un lielā mērā saglabāt latvisko dzīvesziņu, protams, par to maksājot morālu cenu - sniedzot arī savu nodevu okupācijas režīma ideoloģijai. Taču neizprotamu iemeslu dēļ 30 atjaunotās Latvijas gados kultūra aizvien ir pabērna lomā - ar mūžīgu naudas deficītu, taču kultūras ļaužu izteiktu spēju un vēlmi spītēt grūtībām un turpināt priecēt sabiedrības alkas pēc skaistā. Vai un kā ar kultūras sekmēšanu veicies politiķiem - parāda zemāk redzamie dati.

Dienas infografika: Izglītības ministri

Jau 30 gadu politiķi sola radīt izcilu izglītības sistēmu, kas veidotu talantīgu un pasaulē konkurētspējīgu sabiedrību. Nenoliedzami ir paveikts gana daudz labu lietu, taču lielais mērķis pagaidām vēl ir tālu priekšā. Ierastās problēmas ir nepietiekamais atalgojums, kas kavē pedagogu jaunās paaudzes piesaistīšanu. Daudzu skolu tehniskais aprīkojums atpaliek no citām valstīm. Pastāvīgi piedzīvojam kārtējās reformas, skolu slēģšanu, bet cietējs no tā visa ir izglītojamais.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide