Latvijas iemaksas Eiropas Savienības (ES) šā gada budžetā pieaugušas par 1,3 miljoniem eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) sniegtā informācija valdībā.
Valsts atbalsts uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem Covid-19 pandēmijas otrajā vilnī un turpmākajos gados paredzēts 1,5 miljardu eiro apmērā, pirmdien preses konferencē informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.
Vairākas nedēļas pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas Ministru kabinets šonedēļ apstiprināja ilgi gaidīto palīdzības programmu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem. Lai arī tā ir plašāka nekā paredzēja pirms tam apspriestais variants, tomēr ir krīzes skarti uzņēmumi, kuriem tik un tā ne dīkstāves pabalsti, ne subsīdijas algām nepienāksies, secina LTV raidījums de facto. Aizvien atrisināts arī nav jautājums par dīkstāvē esošo darbinieku pensiju uzkrājumiem.
Šobrīd atbalsta modeļi Covid-19 seku mazināšanai Latvijā ir kļuvuši ievērojami labāk un precīzāk mērķēti nekā pavasarī, bet vēl arvien atbalsta sistēmā ir vairāki neatrisināti jautājumi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.
Latvijas kopbudžetā desmit mēnešos izveidojies 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un no šī gada ieviestais jaunais studiju un studējošo kredītu modelis nav ilgtspējīgs, jo ilgtermiņā arvien samazināsies iespējas izsniegt kredītus studēt gribētājiem, tāpēc tas steidzami ir jāpilnveido, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Covid-19 krīzes mazināšanai plānots ieviest dīkstāves pabalstus ar 1000 eiro griestiem, kā arī paredzēts subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.