Ādažu un Ropažu novadu pašvaldībām nespējot vienoties par Garkalnes sadalīšanu, šo pagastu varētu pievienot Rīgai, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pieļāva vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).
Lemjot par to, ka jau pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām jaunizveidotā Ulbrokas novada pašvaldībai līdz 2023. gada 31. decembrim būs jāapstiprina pašreizējā Garkalnes novada sadalīšanas plāns un jānosūta izvērtēšanai topošā Ādažu novada pašvaldībai, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisija nav ņēmusi vērā iesaistīto novadu viedokli. Kā Garkalnes, tā Ādažu un Ropažu novadā Dienai atzīst – neviens vietējo cilvēku domas nav prasījis, iestrādājot likumā bumbu ar laika degli, kas var raisīt strīdus jaunizveidoto pašvaldību starpā.
Garkalnes novada domes ārkārtas sēdē šodien par domes jauno priekšsēdētāju tika ievēlēts deputāts Alvis Zīriņš, kurš darbam pašvaldībā tika ievēlēts no partijas Saskaņa saraksta, noskaidroja aģentūra LETA.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) bija plānojis atstādināt šodien pēc paša vēlēšanās no amata atkāpušos Garkalnes novada mēru Mārtiņu Gunāru Bauzi-Krastiņu (LZS), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Otrdien, 28.janvārī, ilggadējais Garkalnes novada dome priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (LZS) informēja domes deputātus un darbiniekus, ka nolēmis atstāt domes vadītāja amatu veselības stāvokļa dēļ, portālam Diena.lv pavēstīja Garkalnes domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirms kāda laika Garkalnes novada domes priekšsēdētājam Mārtiņam Gunāram Bauzem-Krastiņam (LZS) licis valstij atlīdzināt 12 673 eiro, kas gūti, pašam apstiprinot sev piemaksas, noskaidroja aģentūra LETA.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kopš vasaras piemērojis naudas sodus vai aizrādījis kopumā trīs Garkalnes novada domes amatpersonām, liecina informācija KNAB mājaslapā.
Valsts kontroles (VK) revīzijā secināts, ka Garkalnes pašvaldības izdevumiem trūkst tiesiska pamatojuma – nav iespējams pilnībā izsekot un pārliecināties, kur konkrēti ir novirzīti finanšu līdzekļi. Kā Dienai skaidro VK revidente Elita Andruce: "VK nevar apgalvot, ka Garkalnes pašvaldība naudu nav izlietojusi tiem mērķiem un uzdevumiem, kurus viņi norāda, taču problēma slēpjas tajā, ka nav tiesiska pamatojuma, proti, normatīvo aktu, kas apstiprinātu, kur ir novirzīti pašvaldības budžeta līdzekļi." VK revīzijas ziņojumā arī uzsvērts, ka Garkalnes novada vadība nav ievērojusi labas pārvaldības principus, proti, atklātību, vienlīdzību un tiesisko paļāvību. Vairākos gadījumos secināts, ka pašvaldības vadība ir pieļāvusi likuma normu pārkāpumus, par kuriem VK ir ziņojusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).