Valdība šodien nolēma, ka Covid-19 pasākumos iesaistītajiem policistiem un robežsargiem piešķirs piemaksas 50% apmērā no amatpersonai noteiktās stundas algas likmes.
Covid-19 ierobežojumu kontrolē pieaugot iedzīvotāju agresivitātei pret policistiem, Iekšlietu ministrija (IeM) varētu rosināt atjaunot kriminālatbildību par varas pārstāvja goda un cieņas aizskaršanu, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina IeM parlamentārā sekretāra Signe Bole.
Iekšlietu dienestos - Valsts policijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) un Valsts robežsardzē patlaban ar Covid-19 inficējušies kopskaitā 176 darbinieki, aģentūra LETA noskaidroja iestādēs.
Ārkārtas situācijas laikā valdība ir noteikusi darbības ierobežojumus vairākām nozarēm, tostarp ēdinātāji vairs nevar apkalpot klientus uz vietas, ēdienu drīkst piedāvāt tikai līdzņemšanai vai piegādāt. Tāpat strādāt nedrīkst skaistumkopšanas nozare, izņemot frizierus. Savus pakalpojumus vairs nevar sniegt arī tūrisma un izklaides industrija. Lai arī tas ir valdības lēmums, kurš balstīts epidemiologu un Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumos, tomēr viens no tās locekļiem, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), ir sācis rosīgas aktivitātes, lai lobētu ierobežojumu skartās nozares un panāktu, ka tās var atsākt strādāt.
Iekšlietu ministrija (IeM) līdz 1. decembrim pārrēķinās piemaksas Valsts policijas un Valsts robežsardzes darbiniekiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā tika iesaistīti Covid-19 seku novēršanā, jo Valsts kontrole (VK), veicot pārbaudi par piemaksu aprēķināšanas kārtību, konstatējusi, ka ne visos gadījumos piemaksas aprēķinātas taisnīgi un atbilstoši faktiski ieguldītajam darbam, portālu Diena.lv informēja VK pārstāve Līga Krapāne.
Rīcības vietā ir teātris – situāciju par Valsts policijas priekšnieka atlases procesu sarunā ar žurnālistu Romānu Meļņiku vērtē kādreizējais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.
Iekšlietu ministrijas (IeM) resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, teikts Valsts kontroles (VK) šodien publiskotajā ziņojumā.
Valsts iekšējās drošības pamata trijstūri veido trīs struktūras - policija, robežsardze un ugunsdzēsēji. Robežsardzes funkcijas ierindas pilsonis uz savu ikdienu izjūt vismazāk, taču apzinās, ka šo cilvēku galvenais pienākums ir jau ietverts amata nosaukumā - sargāt un uzraudzīt Latvijas robežu, kas daļēji ir arī ES ārējā robeža. Cits stāsts ir par policiju un ugunsdzēsējiem - lai gan nereti no šiem cilvēkiem sagaidām pārcilvēcisku veikumu un rīcību, tomēr vispārzināms, cik nepietiekams ir finansējums gan šo struktūru tehniskajam nodrošinājumam, gan atalgojumam. Vienmēr sabiedrība, un sevišķi politiķi, uzsver nepieciešamību problēmu risināt. Un vienmēr bijušas citas, lielākas vajadzības par drošības uzlabošanu.
Baltkrievijā turpinoties represijām, Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) aicina kaimiņvalsts uzņēmumus pārcelt darbību uz Latviju, aģentūru LETA informēja ministra padomniece Beata Jonite.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) autoparka atjaunošanai steidzami nepieciešami desmit miljoni eiro, bet nākotnē, nerisinot problēmu, Latvijā nāksies aizvērt vairākus depo, norādīts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajā ziņojumā valdībai. Patlaban ziņojums iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē.